Sīki plastmasas gabali, kas nonākuši cilvēku ķermeņos, varētu būt atbildīgi par nāvējošas baktērijas pieaugumu, ziņo “dailymail.co.uk”.
Pētījumi atklājuši, ka šīs mikroplastmasas uzkrāšanās - sīki gabaliņi, kas atdalās no tādiem priekšmetiem kā iepirkumu maisiņi un pārtikas iepakojumi - var būt saistīti ar sirds slimībām, demenci un vairākiem vēža veidiem.
Tā kā līdz brīdim, kad plastmasa pilnībā sadalās, var paiet līdz pat 500 gadiem, šī mikroplastmasa paliek vidē - visā barības ķēdē un arī dzeramajā ūdenī -, kā arī cilvēka organismā.
Oksfordas universitātes pētnieki ir secinājuši, ka tas ir tieši saistīts ar pret zālēm rezistentu infekciju pieaugumu un izplatību.
Tiek uzskatīts, ka šie “superbugs” jeb mikroskopiskas baktērijas, kas ir attīstījušas spēju cīnīties pret visām antibiotikām, izņemot visspēcīgākās, izraisa ārsti, kuri izraksta pārāk daudz dzīvības glābšanas zāļu.
Eksperti uzskata, ka mikroplastmasas izplatība vidē, kur baktērijas sāk dzīvot, ir tas, kas izraisa to mutāciju, izraisot pret zālēm izturīgākas infekcijas.
Saskaņā ar pētījumu, mikroplastmasa palielina nāvējošo superbaktēriju izplatību pat 200 reižu, un nespēja risināt šo mikroplastmasas problēmu var izraisīt miljonu cilvēku nāvi.
Pasaules veselības organizācija ir aprēķinājusi, ka līdz 2050. gadam pieaugošā superbaktēriju skaita dēļ katru gadu mirs aptuveni desmit miljoni cilvēku.
Profesors Timotijs Volšs ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi šajā jomā, pētījuma autors un Oksfordas universitātes mikrobiologs, sacīja: "Ņemot vērā globālās plastmasas atkritumu pārvaldības trūkumu un pieaugošo mikroplastmasas daudzumu, kas iefiltrējas visos cilvēka dzīves aspektos, šie atklājumi ir ļoti satraucoši.
Individuālā līmenī mums tā ir jāsamazina, jāpārstrādā un atkārtoti jāizmanto - globālā līmenī mums ir vajadzīga stingra plastmasas atkritumu pārvaldības politika."