Durvju zvana kamera fiksē, kā meteorīts ietriecas zemē tieši mājas durvju priekšā
Tā bija parasta, saulaina pēcpusdiena Kanādas Prinča Edvarda salā, kad Džo Velaidums un viņa draudzene Laura Kellija devās pastaigāties kopā ar savu suni. Pamanījis pagalmā nokritušo suņa pavadu, Velaidums uz īsu brīdi apstājās, lai to paņemtu, pirms devās prom. Tikai dažas minūtes vēlāk meteorīts ietriecās celiņā pie mājas - tieši tur, kur iepriekš stāvēja Velaidums, - un šo neparasto incidentu iemūžināja durvju zvana drošības kamera, raksta CNN.
"Es nekad neapstājos tajā vietā - nekad," Velaidums stāstīja CNN par incidentu, kas notika 2024. gada jūlijā. "Un tagad, atskatoties uz to, mēs pamanījām, ka, ja es būtu palicis tajā pašā vietā tikai divas minūtes ilgāk, šis meteorīts mani noteikti būtu notriecis un, iespējams, pat nogalinājis.”
Vairākus mēnešus vēlāk, pēc laboratorijas analīzēm, kas apstiprināja, ka tas patiešām ir no kosmosa nokritis iezis, objekts tika oficiāli kataloģizēts bezpeļņas meteoroloģiskās biedrības datubāzē.
Eksemplārs, kas nosaukts par "Charlottetown" tuvējās pilsētas vārdā, ir īpašs ar tam pievienoto video, ko Albertas universitāte publicēja pagājušajā nedēļā. Lai gan durvju zvana kameras kadri, kurā redzama tā ietriekšanās, nav pirmais video, kas ir iemūžināts, tas ir ievērojams, jo incidents tika iemūžināts ļoti tuvā attālumā un ar ierakstītu skaņu, norāda Albertas universitātes Zemes un atmosfēras zinātņu profesors Dr. Kriss Herds Kanādā.
Herda darba ietvaros tādi incidenti kā meteorīta trieciens Prinča Edvarda salā - Kanādas mazākajā provincē, kas atrodas tieši uz ziemeļiem no Jaunskotijas - gandrīz nekad nenotiek.
Albertas universitātes tiešsaistes meteorītu ziņošanas sistēma saņem aptuveni 10 iesniegumus nedēļā. Taču "tikai 0,1% vai pat mazāk saņemto pieprasījumu patiesībā izrādās meteorīti", sacīja Herds.
Runājot par šo gadījumu, Herds teica, ka viņš uzreiz zināja, ka viņiem ir bona fide kosmosa akmens.
"Man ir pieredze, jo esmu apskatījis simtiem, ja ne tūkstošiem šāda veida fotoattēlu," sacīja Herds, norādot, ka meteorīti ir pārklāti ar melnu apvalku, kas veidojas, kad kosmosa ieži reaģē ar Zemes biezo atmosfēru, lidojot ar vairāk nekā 72 420 kilometru ātrumu stundā.
Herds sacīja, ka notikumu īpašāku padara fakts, ka kamera fiksēja trieciena brīdi - tas ir satriecošs novērojums ne tikai tāpēc, ka tas apstiprina meteorīta ierašanos, bet arī tāpēc, ka uzņemtais materiāls var dot labumu zinātnei.
"Mēs strādājam pie video analīzes, lai noskaidrotu, vai varam pateikt vairāk par meteorīta krišanu, tostarp ātrumu," sacīja Herds. "Mēs varētu analizēt skaņu, piemēram, lai pateiktu kaut ko par tā fiziskajām īpašībām."
Kosmosa klints veids, kas nokritis, nav nemaz tik reti sastopams - tas tiek klasificēts kā “parastais hondrīts”, taču tā izcelsme ir ne mazāk aizraujoša. "Mēs zinātnieku aprindās esam diezgan pārliecināti, ka šāda veida meteorīti rodas no asteroīdu šķembām asteroīdu joslā starp Marsu un Jupiteru," sacīja Herds.
"Šis viens gabals, kas ieradās uz Zemes pagājušā gada 25. jūlijā plkst. 17.02, iespējams, pirms tam atradās kosmosā miljoniem vai desmitiem miljonu gadu,” viņš piebilda.