Pastāv bažas, ka pasaulē lielākais aisbergs varētu ietriekties salā Atlantijas okeāna dienvidos

Pasaulē lielākais aisbergs joprojām atrodas kustībā, un pastāv bažas, ka tas varētu virzīties uz ziemeļiem no Antarktīdas uz Dienviddžordžijas salu, raksta CNN.

Aisbergs ar nosaukumu A23a iepriekš vairākus mēnešus bija “ieslodzīts” pie zemūdens kalna, sacīja Endrū Meijers, Lielbritānijas Antarktikas izpētes fiziskais okeanogrāfs.

Tagad šķiet, ka tas kopā ar dominējošo straumi virzās uz Dienviddžordžiju, Lielbritānijas aizjūras teritoriju Atlantijas okeāna dienvidos.

"Pašlaik tas atrodas straumes līkumā un nevirzās tieši uz salu," sacīja Meijers ceturtdien nosūtītajā paziņojumā. "Bet mūsu izpratne par straumēm liecina, ka drīzumā tas atkal virzīsies uz salu."

“Aisbergi pēc savas būtības ir bīstami. Es būtu ārkārtīgi priecīgs, ja tas mums vienkārši paslīdētu garām,” sacīja jūras kapteinis Saimons Volless, kurš sarunājās ar BBC.

"Mums visu nakti ir ieslēgti prožektori, lai mēģinātu redzēt ledu, jo tas var nākt no nekurienes," piebilda Volless.

Šis aisbergs joprojām ir lielākais pasaulē, liecina ASV Nacionālā ledus centra šī mēneša sākumā atjauninātie mērījumi.

Augustā tā izmēri sasniedza 3672 kvadrātkilometrus, kas ir divas reizes vairāk par Londonu. Zinātnieki ir rūpīgi izsekojuši A23a aisbergu kopš tā atdalīšanās no ledāja 1986. gadā.

Tas palika iezemēts uz Antarktikas Vedelas jūras dibena vairāk nekā 30 gadu, iespējams, līdz brīdim, kad tas saruka tik daudz, lai atslābinātu saķeri ar jūras dibenu.

Pēc tam aisbergu aiznesa okeāna straumes, pirms tas atkal iestrēga.

Decembrī aisbergs atbrīvojās. Sākotnēji zinātnieki teica, ka viņi gaidīja, ka tas turpinās dreifēt pa okeāna straumēm un virzīties uz siltāku ūdeni.

Toreiz Lielbritānijas Antarktikas apsekojums teica, ka aisbergs, visticamāk, sadalīsies un galu galā izkusīs, kad tas sasniegs attālo Dienviddžordžijas salu.

Taču pagaidām, vismaz spriežot pēc satelītattēliem, šķiet, ka aisbergs ir saglabājis savu struktūru un joprojām nesadalās mazākos gabalos, kā to darīja iepriekšējie "megabergi", sacīja Meijers.

Tagad ir jautājums par to, vai aisbergs sekos straumei un virzīsies uz atklāto Dienvidatlantiju, vai arī tas sasniegs kontinentālo šelfu, kur tas atkal kādu laiku iestrēgs.

"Ja tas notiks, tas var nopietni kavēt piekļuvi barošanas vietām salā esošajiem savvaļas dzīvniekiem, galvenokārt roņiem un pingvīniem," sacīja Meijers.

Tikmēr Dienviddžordžijas un Dienvidsendviču salu valdības zivsaimniecības un vides direktors Marks Belšjē sacīja, ka rūpīgi seko līdzi aisberga ceļam. "Lai gan tie ir izplatīti Dienviddžordžijā, tie var radīt problēmas kuģniecības un zvejas kuģiem reģionā," piebilda Belšjē.

Belšjē sacīja, ka jebkura iespējamā ietekme uz savvaļas dzīvniekiem, visticamāk, būs "ļoti lokalizēta un pārejoša".

Dienviddžordžijā un Dienvidsendviču salās ir bagāta bioloģiskā daudzveidība, un tajās atrodas viena no pasaulē lielākajām aizsargājamām jūras teritorijām.

Zinātnieki ir teikuši, ka šis konkrētais aisbergs, iespējams, nolūza ledus šelfa dabiskā augšanas cikla laikā, nevis fosilā kurināmā izraisītās klimata krīzes dēļ. Taču globālā sasilšana izraisa satraucošas pārmaiņas Antarktīdā, kas, iespējams, var postoši ietekmēt globālo jūras līmeņa celšanos.