Telpas ir piepildītas ar gados vecām iemītniecēm. Viņas lēnām soļo pa gaiteņiem, dažas izmanto staiguļus. Strādnieki palīdz viņām mazgāties, ēst, staigāt un lietot zāles.
Bet tas nav pansionāts - tas ir Japānas lielākais sieviešu cietums. Iedzīvotāji šeit atspoguļo novecojošo sabiedrību ārpusē un izplatīto vientulības problēmu, kas, pēc apsargu teiktā, ir tik aktuāla dažiem gados vecākiem ieslodzītajiem, ka viņi labprātāk paliek ieslodzījumā. Ar skaudro stāstu dalās CNN.
"Ir pat cilvēki, kas saka, ka maksās 20 000 vai 30 000 jenu (130-190 USD) mēnesī, ja viņi varēs dzīvot šeit mūžīgi," teica Takajoši Širanaga, virsnieks Točigi sieviešu cietumā, kas atrodas uz ziemeļiem no Tokijas.
Ieslodzījuma vietā ar gaiši rozā sienām CNN žurnālisti satika 81 gadu vecu ieslodzīto Akijo ar īsiem, sirmiem matiem un vecuma plankumiem izraibinātām rokām. Viņa ieslodzīta par pārtikas zādzību veikalā.
"Šajā cietumā ir ļoti labi cilvēki," sacīja Akijo. "Iespējams, šī dzīve man ir visstabilākā."
Sievietes Točigi dzīvo aiz restēm, un tām jāstrādā cietuma rūpnīcās.
Iekšpusē viņas saņem regulāras maltītes, bezmaksas veselības aprūpi un veco ļaužu aprūpi, kā arī draudzību, kuras viņām trūkst ārpusē.
51 gadu vecā Joko pēdējo 25 gadu laikā ir bijusi ieslodzīta piecas reizes saistībā ar apsūdzībām par narkotikām. Ikreiz, kad viņa atgriežas, šķiet, ka cietuma iedzīvotāji kļūst vecāki, viņa sacīja.
"Daži cilvēki tīši dara sliktas lietas un tiek pieķerti, lai viņi atkal varētu nonākt cietumā, ja viņiem pietrūks naudas," sacīja Joko.
Akijo pārāk labi zina izolācijas un nabadzības nastu. Šī ir viņas otrā reize cietumā pēc tam, kad viņa 60 gadu vecumā bija ieslodzīta par pārtikas zādzību.
"Ja es būtu bijusi finansiāli stabila un man būtu ērts dzīvesveids, es noteikti to nedarītu," viņa teica.
Kad viņa izdarīja savu otro zādzību, Akijo dzīvoja no “ļoti mazas” pensijas, ko maksāja tikai reizi divos mēnešos. Kad bija atlikuši mazāk nekā 40 USD un divas nedēļas līdz nākamajam maksājumam, "es pieņēmu sliktu lēmumu un apzagu veikalu, domājot, ka tā būs mazsvarīga problēma", viņa sacīja. Viņas iepriekšējā sodāmība nozīmēja, ka viņa tika ieslodzīta.
Viņas 43 gadus vecais dēls, kurš dzīvoja kopā ar viņu, pirms viņa tika ieslodzīta, bieži viņai teica: "Es vēlos, lai tu vienkārši dotos prom."
"Man šķita, ka man ir vienalga, kas notiek," viņa teica. "Es domāju, ka man nav jēgas dzīvot un es vienkārši gribu mirt."
Zādzība ir visizplatītākais noziegums, ko pastrādā vecāka gadagājuma ieslodzītie, īpaši sieviešu vidū. Saskaņā ar valdības datiem, 2022. gadā vairāk nekā 80% vecāka gadagājuma ieslodzīto visā valstī atradās cietumā par zādzībām.
Daži to dara, lai izdzīvotu - saskaņā ar datiem, 20% cilvēku vecumā virs 65 gadiem Japānā dzīvo nabadzībā.
"Ir cilvēki, kas šeit ierodas tāpēc, ka ir auksts, vai tāpēc, ka viņi ir izsalkuši," sacīja cietuma apsargs Širanaga.
Visā Japānā 65 gadus vecu vai vecāku ieslodzīto skaits no 2003. līdz 2022. gadam gandrīz četrkāršojies, un tas ir mainījis ieslodzījuma raksturu.
"Tagad mums ir jāpalīdz viņiem mazgāties, ēst," sacīja Širanaga. "Šobrīd tas vairāk šķiet kā pansionāts, nevis cietums, kas pilns ar notiesātiem noziedzniekiem."
Daļa no bijušo ieslodzīto problēmu ir atbalsta trūkums, kad viņi atkal ienāk sabiedrībā, sacīja Točigi cietuma apsardze Megumi.
"Pat pēc tam, kad viņi ir atbrīvoti un atgriežas normālā dzīvē, viņiem nav neviena, kas viņus pieskatītu," viņa sacīja. "Ir arī cilvēki, kurus ģimenes ir pametušas pēc vairākkārtējas nozieguma izdarīšanas, viņiem nav kur palikt.”
Japānas Tieslietu ministrija ir uzsākusi programmas ieslodzītajām sievietēm, kas sniedz norādījumus par neatkarīgu dzīvi un to, kā orientēties ģimenes attiecībās.
Valdība pašlaik apsver priekšlikumus padarīt mājokļa pabalstus pieejamus lielākam skaitam vecāka gadagājuma cilvēku, un 10 pašvaldības visā Japānā jau izmēģina iniciatīvas, lai atbalstītu vecāka gadagājuma cilvēkus bez tuviem radiniekiem.
Taču nav skaidrs, vai ar to pietiks valstī ar vienu no pasaulē garākajiem mūža ilgumiem un viszemāko dzimstību.