Ķīnai draud demogrāfiskā krīze - arvien sarūk iedzīvotāju skaits

© unsplash.com

Ķīna piektdien paziņoja, ka tās iedzīvotāju skaits 2024. gadā samazinājies trešo gadu pēc kārtas, turpinoties šai tendencei pēc vairāk nekā 60 gadus ilguša pieauguma, kamēr valsts cīnās ar draudošu demogrāfisko krīzi.

Pērnā gada beigās Ķīnā bija 1,408 miljardi iedzīvotāju, bet 2023. gada beigās - 1,410 miljardi, paziņoja Nacionālais statistikas birojs.

Iedzīvotāju skaita kritums pērn tomēr bija lēnāks nekā 2023. gadā, kad tas vairāk nekā divkārt bija pārsniedzis 2022. gadā reģistrēto kritumu.

Ķīna 2016. gadā izbeidza stingro "viena bērna politiku", kas bija ieviesta 20. gadsimta astoņdesmitajos gados pārapdzīvotības dēļ, un no 2021. gada atļāva trīs bērnus ģimenēs.

Tomēr šiem lēmumiem neizdevās novērst demogrāfisko kritumu valstī, kas ilgi bija paļāvusies uz savu milzīgo darbaspēku kā ekonomiskās izaugsmes dzinuli.

Daudzi vaino dzimstības kritumā pieaugošo dzīves dārdzību, kā arī aizvien vairāk sieviešu iesaistīšanos darbaspēkā un centienos iegūt augstāko izglītību.

Ir gaidāms, ka līdz 2035. gadam apmēram trešdaļa no Ķīnas iedzīvotājiem būs vecumā virs 60 gadiem, liecina pētnieciskās grupas "Economist Intelligence Unit" prognoze.

Ķīnas amatpersonas septembrī paziņoja, ka pakāpeniski paaugstinās pensionēšanās vecumu, kas nebija mainījies gadu desmitiem un ir bijis viens no zemākajiem pasaulē. Šie noteikumi stājās spēkā 1. janvārī.

Pasaulē

Krievija gatavojas sākt pilna mēroga karu ar NATO – par šādu iespējamību nesen paziņoja Vācijas federālais izlūkdienests. Šo iespējamību pastiprināja arī ziņa, ka Krievijas diktators Putins gatavojas no 1. aprīļa līdz 15. jūlijam armijā iesaukt 160 000 pilsoņu vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Vai drīz varam sagaidīt okupantu pūļus pie Latvijas robežas? Jautājums ir skarbs, taču pamatots. Tomēr jāatgādina, ka militārā kontingenta papildinājums Krievijā notiek divas reizes gadā, tā ka šis ir vienkārši kārtējais iesaukums.

Svarīgākais