Kruīzu kompānijas cenšas darīt visu iespējamo, lai brauciens ar jūras laineri pasažieriem būtu pēc iespējas ērtāks un patīkamāks. Daļa no šiem centieniem ietver detalizētus, gatavus rīcības plānus jebkurai iespējamai situācijai, tostarp kāda pasažiera vai apkalpes nāvei. Kā raksta izdevums “Independent”, lielākajai daļai lielo kuģu ir pat savs neliels morgs mirušo pagaidu glabāšanai.
Nāve kruīza laikā var notikt gan dabisku iemeslu dēļ, gan nelaimes gadījuma vai pat slepkavības dēļ, bet jebkuros apstākļos apkalpes uzdevums ir darīt visu iespējamo, lai šī traģēdija nesabojātu atvaļinājumu atlikušajiem simtiem vai pat tūkstošiem pasažieru, kuri par kruīzu samaksājuši ne mazu naudu.
Par laimi, nāves gadījumi uz kruīza kuģiem ir diezgan reti. Pētījumā, kas publicēts “Starptautiskajā ceļojumu medicīnas un globālās veselības” žurnālā, konstatēts, ka no 2000. līdz 2019. gadam 78 okeāna un upju kruīzu maršrutos gāja bojā 623 cilvēki. No tiem 89% bija pasažieri, bet pārējie apkalpes locekļi. Galvenie nāves cēloņi ir kritiens pār bortu vai uz apakšējā klāja, sirdslēkmes un pašnāvības.
Lai gan katru gadu aptuveni 30 miljoni cilvēku dodas kruīzos, kopējais bojāgājušo skaits ir patiešām niecīgs.
Uz kruīza kuģiem vienmēr ir vismaz viens medicīnas darbinieks un medicīnas stacija, kas aprīkota ar medicīnas iestādi. Mediķim ir jāpārbauda līķis, bet ekipāžai par viņa nāvi jāinformē mirušā pavadoņi. Ja cilvēks ceļoja viens, ekipāža centīsies sazināties ar viņa tuviniekiem uz sauszemes.
Cilvēka nāve obligāti tiek ierakstīta kuģa žurnālā, kā arī tiek ziņots tās valsts iestādēm, ar kuras karogu kuģis kuģo, jo juridiski kuģis ir tās valsts "teritorija".
Ja nāve iestājas aizdomīgos apstākļos, tas nekavējoties jāizmeklē kuģa drošības personālam un vietējām iestādēm nākamajā ostā.
Uz dažiem kruīza kuģiem ir arī priesteri un nelielas kapelas, lai cilvēki varētu veikt nepieciešamos reliģiskos rituālus pēc tuvinieka nāves.
Mirušā ķermenis tiek glabāts īpašā saldēšanas kamerā uz lainera. Kruīza kuģa morgs parasti atrodas uz zemākā klāja, un tajā ir vieta trīs līdz sešiem ķermeņiem. Līķis tiek nodots vietējām varas iestādēm pirmajā ostā, kurā piestāj laineris. Tur viņi veic otro ķermeņa pārbaudi, izsniedz oficiālu miršanas apliecību, un tad no turienes līķis tiek nosūtīts mājās, parasti ar lidmašīnu.
Tomēr, kā skaidroja kruīzu blogere Dženija Fīldinga, praksē ne katrai ostai ir tam nepieciešamās iespējas.
"Daudzas ostas nav piemērotas un atteiksies pieņemt līķi, tāpēc nereti bojā gājušais pasažieris paliek uz kuģa pat nedēļu, līdz kuģis atgriežas piemērotā vietā," viņa stāsta.
Visus izdevumus, kas saistīti ar līķa nogādāšanu dzimtenē, sedz vai nu mirušā tuvinieki, vai arī ceļojumu apdrošināšana, ja tāda tikusi izsniegta.