Slovākija Ukrainai draud ar sankcijām

© pixabay.com

Slovākijas premjerministrs Roberts Fico ceturtdien paziņoja, ka valdība tuvākajās dienās spriedīs par atbildes pasākumiem pret Ukrainu par Krievijas gāzes tranzīta pārtraukšanu.

Pēc Fico teiktā, tie varētu ietvert ne tikai elektroenerģijas piegādes pārtraukšanu Ukrainai, par ko viņš draudējis jau iepriekš, bet arī palīdzības pārtraukšanu Ukrainas bēgļiem Slovākijā.

Turklāt Slovākija pieprasīs, lai Ukraina vai nu atsāk tranzītu, vai arī kompensē zaudējumus, sociālajā tīklā "Facebook" publicētā video pavēstīja Fico.

Ukraina trešdien apturēja Krievijas gāzes tranzītu, norādot, ka šis lēmums pieņemts valsts drošības interesēs, un starptautiskie partneri par to ir laikus informēti.

31.decembrī beidzās Ukrainas uzņēmuma "Naftogaz" un Krievijas kompānijas "Gazprom" parakstītais piecu gadu līgums par Krievijas gāzes tranzītu uz Eiropu, un līgums netika pagarināts.

Krievijas gāze tika piegādāta Eiropai pa gāzesvadiem caur Ukrainu kopš 1991.gada. Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā Kijiva nolēma, ka līgumu par gāzes tranzītu nepagarinās.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir paziņojis, ka Ukraina ir gatava uz Eiropas valstīm nodrošināt tranzītu tikai gāzei, kas nav Krievijas izcelsmes. Zelenskis iepriekš norādīja, ka Ukraina bija devusi Eiropas Savienībai (ES) gadu laika, lai sagatavotos. Eiropas Komisija (EK) paziņoja, ka Eiropas gāzes sistēma ir elastīga un pietiekami jaudīga, lai tiktu galā ar tranzīta pārtraukšanu caur Ukrainu.

Krievija joprojām var sūtīt gāzi uz Ungāriju, kā arī Turciju un Serbiju, izmantojot cauruļvadu "TurkStream" caur Melno jūru. Tādēļ Ukrainas lēmums, visticamāk, maz ietekmēs Ungāriju.

Ukrainas lēmums apturēt Krievijas gāzes tranzītu visvairāk ietekmēs Slovākiju, bet EK norādīja, ka, pateicoties rūpīgai plānošanai un alternatīvām piegādēm, šī lēmuma ietekme uz ES kopumā būs ierobežota.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā ES ir ievērojami samazinājusi gāzes importu no Krievijas. Saskaņā ar ES datiem 2023.gadā Krievijas gāze veidoja mazāk nekā 10% no ES gāzes importa apjoma. 2021.gadā šis rādītājs bija 40%. Tomēr vairākas ES dalībvalstis, tai skaitā Slovākija un Austrija, turpināja importēt ievērojamus gāzes apjomus no Krievijas.

Austrijas elektroenerģijas un dabasgāzes tirgu kontroles dienests "E-Control" paziņoja, ka neprognozē nekādus traucējumus, jo ir diversificēti piegādes avoti un izveidotas rezerves. Savukārt Slovākija ir paudusi neapmierinātību ar šādu notikumu pavērsienu. Slovākija līdz šim bija galvenais Krievijas gāzes ieejas punkts ES un nopelnīja tranzīta maksu par gāzes piegādi Austrijai, Ungārijai un Itālijai.

Slovākija pagājušajā mēnesī parakstīja īstermiņa izmēģinājuma līgumu par dabasgāzes iepirkšanu no Azerbaidžānas, bet pērnā gada sākumā tā noslēdza vienošanos par ASV sašķidrinātās dabasgāzes importu pa cauruļvadu no Polijas. Valsts var saņemt gāzi arī pa Austrijas, Ungārijas un Čehijas tīkliem, kas cita starpā ļauj importēt gāzi no Vācijas un citiem potenciālajiem piegādātājiem.

Fico piektdien draudēja apturēt elektrības piegādi Ukrainai. Zelenskis savukārt pārmeta Fico, ka viņš palīdz Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam finansēt karu un vājināt Ukrainu.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Fico ir viens no retajiem Eiropas līderiem, kas saglabājis draudzīgas attiecības ar Kremli.

Polija, kas neimportē Krievijas gāzi, ir piedāvājusi atbalstīt Kijivu gadījumā, ja Slovākija pārtrauktu elektroenerģijas eksportu. Ukrainai šīs piegādes ir ļoti svarīgas, jo Krievija regulāri veic uzbrukumus Ukrainas elektrostacijām.