Uz prezidenta inaugurāciju netika aicināti Gruzijā akreditētie diplomāti [papildināts]

© Scanpix

Svētdien Tbilisi Gruzijas prezidenta amatā inaugurēts valdošajai partijai "Gruzijas sapnis" lojālais Miheils Kavelašvili, kura ievēlēšanu valsts galvas amatā opozīcija uzskata par neleģitīmu.

Gruzijā akreditētie diplomāti uz ceremoniju parlamentā netika aicināti. Kā iemesls minēts "vietu trūkums zālē".

Kopš svētdienas rīta parlamenta ēkā noteikts dzeltenais drošības līmenis, ieeja tajā ir ierobežota, bet žurnālisti tur strādā ar iepriekš izsniegtu speciālu akreditāciju, vēsta medijs "Eho Kavkaza".

Līdzšinējā prezidente Salome Zurabišvili paziņojusi, ka neplāno atkāpties. Viņa uzskata, ka parlaments ir neleģitīms, bet par Kavelašvili ievēlēšanu viņa teikusi, ka tā ir "ņirgāšanās par demokrātiju".

14. decembrī "Gruzijas sapņa" kontrolētā elektoru kolēģija, kuru opozīcija boikotēja, ievēlēja Kavelašvili prezidenta amatā.

Valsts galvu iepriekš izraudzījās tiešās vēlēšanās, bet "Gruzijas sapnis" 2017. gadā veica grozījumus konstitūcijā, lai uzvarētāju varētu noteikt elektoru kolēģija, kuras sastāvā ir parlamenta deputāti un reģionu pārstāvji. Šajā kolēģijā vairākums ir valdošajai partijai.

Opozīcija uzskata, ka 26. oktobra parlamenta vēlēšanas ir falsificētas. Pēc vēlēšanām galvaspilsētā Tbilisi un citviet valstī notika plaši opozīcijas protesti, to gaitā izraisījās protestētāju un policijas sadursmes. Policija pret protestētājiem lika lietā ūdens lielgabalus un asaru gāzi.

Zurabišvili svētdien piekrita atstāt prezidenta pili.

"Es aizeju no šejienes un paņemu līdzi leģitimitāti. Nekas nemainīsies neatkarīgi no tā, vai es būšu rezidencē, vai nē," sacīja Zurabišvili.

"Šī prezidenta rezidence bija simbols, kamēr vien šeit bija prezidents, kas bija leģitīms. Es joprojām esmu vienīgā leģitīmā Gruzijas prezidente," norādīja Zurabišvili.

Uzrunājot atbalstītājus, kas jau no rīta bija sapulcējušies pie prezidenta pils, viņa kritizēja valdošo partiju "Gruzijas sapnis", kas "novedusi valsti līdz pilnīgai krīzei".

Turklāt Zurabišvili solīja, ka viņa strādās pie dokumenta teksta, kas kļūs par pamatu jaunu parlamenta vēlēšanu rīkošanai Gruzijā. Iepriekš viņa vairākkārt uzsvērusi, ka uzskata 26.oktobrī notikušās vēlēšanas, kurās atbilstoši oficiālajiem rezultētiem uzvarēja "Gruzijas sapnis", par falsificētām.

14.decembrī "Gruzijas sapņa" kontrolētā elektoru kolēģija, kuru opozīcija boikotēja, ievēlēja Kavelašvili prezidenta amatā.

Valsts galvu iepriekš izraudzījās tiešās vēlēšanās, bet "Gruzijas sapnis" 2017.gadā veica grozījumus konstitūcijā, lai uzvarētāju varētu noteikt elektoru kolēģija, kuras sastāvā ir parlamenta deputāti un reģionu pārstāvji. Šajā kolēģijā vairākums ir valdošajai partijai.

Opozīcija uzskata, ka 26.oktobra parlamenta vēlēšanas ir falsificētas. Pēc vēlēšanām galvaspilsētā Tbilisi un citviet valstī notika plaši opozīcijas protesti, to gaitā izraisījās protestētāju un policijas sadursmes. Policija pret protestētājiem lika lietā ūdens lielgabalus un asaru gāzi.

Pasaulē

NATO valstis un pašas transatlantiskās organizācijas vadība pēc zemūdens kabeļu sabojāšanas sola palielināt militāro klātbūtni Baltijas jūrā, piektdien paziņojis NATO ģenerālsekretārs Marks Rite. “Runāju ar [Somijas prezidentu] Aleksandru Stubu par Somijas vadīto izmeklēšanu par iespējamo zemūdens kabeļu sabotāžu. Es paudu pilnīgu savu solidaritāti un atbalstu,” tīmeklī paziņoja Rite. Pagaidām gan šī NATO gatavība “kaut ko darīt” tuvojas Apvienoto Nāciju Organizācijas hroniskajai nevarībai. Atliek gaidīt? Cik ilgi?

Svarīgākais