Pasaulē lielākais aisbergs atkal ir kustībā, dreifējot cauri Dienvidu okeānam pēc mēnešiem ilgas iestrēgšanas, paziņojuši Britu Antarktikas izpētes (BAS) zinātnieki, raksta CNN.
Augustā, mērot 3672 kvadrātkilometrus, zinātnieki ir rūpīgi izsekojuši A23a aisbergu kopš tā atdalīšanās no Filchner-Ronne ledus šelfa 1986. gadā.
Tas palika uz Antarktikas Vedelas jūras dibena vairāk nekā 30 gadu, iespējams, līdz brīdim, kad saruka tik daudz, lai zaudētu saķeri ar jūras dibenu.
Pēc tam aisbergu aiznesa okeāna straumes, pirms tas atkal iestrēga Teilora kolonnā - nosaukums tika dots par godu ūdens virpulim, ko izraisīja okeāna straumes, atsitoties pret zemūdens kalnu.
Tagad, kad aisbergs ir atrāvies, zinātnieki paredz, ka tas turpinās dreifēt pa okeāna straumēm uz siltāku ūdeni un attālo Dienviddžordžijas salu, kur tas, visticamāk, sadalīsies un galu galā izkusīs, teikts BAS piektdien publicētajā paziņojumā.
Kopš 80. gadiem A23a vairākas reizes ir ieguvis “lielākā pašreizējā aisberga” titulu, dažkārt to apsteidza lielāki, bet īsāka mūža aisbergi, tostarp A68 2017. gadā un A76 2021. gadā.
Zinātnieki ir teikuši, ka, lai gan šis konkrētais aisbergs, iespējams, nolūza ledus šelfa dabiskā augšanas cikla laikā un neveicinās jūras līmeņa celšanos, klimata pārmaiņas šajā plašajā, izolētajā kontinentā izraisa satraucošas pārmaiņas ar potenciāli postošām sekām globālajam jūras līmeņa paaugstinājumam.
Visā aisberga ceļojuma laikā zinātnieki ir pētījuši tā eroziju, kā arī veidus, kā jūras ledus var ietekmēt globālos oglekļa un barības vielu ciklus okeānā.
"Mēs zinām, ka šie milzīgie aisbergi var nodrošināt barības vielas ūdeņiem, kuriem tie iet cauri, radot plaukstošas ekosistēmas citādi mazāk produktīvos apgabalos," BAS paziņojumā sacīja Laura Teilore, bioģeoķīmiķe, kura savāca paraugus no ūdens ap aisbergu.
"Mēs nezinām, kādu atšķirību konkrēti aisbergi, to mērogs un izcelsme var radīt šim procesam. Mēs paņēmām okeāna virszemes ūdeņu paraugus aiz aisberga maršruta, tieši blakus tam un pirms tā. Tiem vajadzētu palīdzēt mums noteikt, kāda dzīvība varētu veidoties ap A23a un kā tā ietekmē oglekli okeānā un tā līdzsvaru ar atmosfēru.”