Rezultāti, kas precīzi atspoguļo premjera Silvio Berluskoni krītošo popularitāti – tā svētdien un pirmdien notikušās municipālās vēlēšanas Itālijā vērtē mediji. No četrām lielajām pilsētām, kur notika balsošana, S. Berluskoni vadītā Brīvības tautas partija (PDL) daudzmaz veiksmīgi startējusi tikai Neapolē – Turīnā un Boloņā zaudēts bez ierunām, turklāt viss liecina, ka pēc vēlēšanu otrās kārtas kreisā opozīcija var pārņemt varu arī premjera dzimtajā Milānā.
«Viņš ir noskumis – pārsteigts un noskumis. Viņš negaidīja šādus rezultātus,» vakar situāciju sarunā ar ziņu aģentūru ANSA komentējis viens no S. Berluskoni palīgiem. Lielākoties tas attiecas uz iznākumu Milānā, kur līdzšinējā pilsētas vadītāja Letīcija Morati saņēmusi tikai 41,6% balsu. Līdz ar to vēlēšanu otrajā kārtā, kas notiks 29. un 30. maijā, viņai ir ļoti mazas izredzes pārspēt kreiso kandidātu Džuliano Pizapiju, kuru pirmajā kārtā atbalstīja 48% vēlētāju.
Jo sāpīgāks šis zaudējums S. Berluskoni ir tāpēc, ka viņa vārds Milānā tāpat kā Neapolē bija ierakstīts kandidātu saraksta pirmajā rindiņā. «Milāna visu šo laiku bijusi uzskatāma par berluskonisma īsto galvaspilsētu. Premjers vēlējās pārvērst vēlēšanas par referendumu, kurā tiktu izteikta uzticība viņam personīgi, jo iepriekš šādos referendumos viņš vienmēr ir uzvarējis,» situāciju sarunā ar Bloomberg skaidro socioloģisko aptauju kompānijas IPR Marketing pārstāvis Rikardo Džuliano.
Taču šoreiz S. Berluskoni ir pārrēķinājies, neņemot vērā vairākus apstākļus. Pirmkārt, tas ir paša popularitātes kritums (premjeru atbalsta mazāk nekā 31% vēlētāju, kas ir zemākais reitings kopš 2008. gada), otrkārt, Itālijas ekonomiskā situācija (valsts ekonomika aug lēnāk nekā pat Grieķijas ekonomika, par Vāciju vai Franciju nemaz nerunājot) un, treškārt, tas, ka municipālajās vēlēšanās ļaudis balso par konkrētām idejām, kas skars viņu ikdienas dzīvi. Acīmredzot L. Morati plāns, kas paredzēja Milānu padarīt par Eiropas mēroga finanšu galvaspilsētu, nākamo 20 gadu laikā uzbūvējot pilsētā 160 debesskrāpjus, kuru kopējā platība sasniegtu 7 miljonus kvadrātmetru (investīciju apjoms lēsts 25 miljardu eiro apmērā), milāniešiem nav gājis pie sirds. Un nav jau arī pārsteigums, jo pašlaik pilsētā ir gandrīz miljons kvadrātmetru brīvas biroju platības un 80 000 tukšu dzīvokļu. «Vēlēšanu otrā kārta, kas būs nepieciešama Milānā, ir pazemojums ne tik daudz līdzšinējam mēram, kā pašam Silvio Berluskoni – viņš ir saņēmis pliķi sejā gan politiskā, gan personīgā ziņā,» vakar ne bez ļauna prieka rakstīja Corriere della Sera. Arī citos Itālijas laikrakstos dominēja virsraksti «Milāna uzgriež muguru Bersluskoni», «Berluskoni šoks Milānā» un tamlīdzīgi.