ASV Senāta ārlietu komitejas vadītājs Džons Kerijs kļuvis par pirmo augsta ranga amerikāņu amatpersonu, kas ieradusies vizītē Pakistānā pēc 2. maija, kad amerikāņu flotes īpašo uzdevumu vienības reidā Abotābādas pilsētā tika nogalināts pasaulē meklētākais terorists Osāma bin Lādens. Viņa uzdevums ir mēģināt uzlabot attiecības starp abiem sabiedrotajiem, kurās pēc 2. maija reida iestājies zināms atsalums.
«Mums ir jāatrod ceļš, lai virzītos uz priekšu, ja vien tas ir iespējams. Ja tas nav iespējams, draud negatīva rakstura sekas, kas var būt ļoti nozīmīgas,» sacījis Dž. Kerijs. Aģentūra AP vēsta, ka viņš jau ticies ar Pakistānas armijas pavēlnieku ģenerāli Ašfaku Pervezu Kavani, kuram nodota virkne «specifisku prasību» – visticamāk, tas attiecas uz informāciju par O. bin Lādena un viņa sabiedroto gaitām Pakistānā. Kaut gan ASV amatpersonas atklāti nav apsūdzējušas Pakistānu terorista slēpšanā, no šīs valsts joprojām tiek gaidīti paskaidrojumi, kādā veidā O. bin Lādens piecus gadus dzīvojis faktiski Pakistānas īpašo dienestu deguna priekšā.
«Šādas aizdomas ir absurdas. Ja mēs patiešām būtu viņu slēpuši, būtu darījuši to profesionālāk,» Pakistānas laikraksts Dawn citē Starpresoru izlūkdienesta (ISI) priekšnieka ģenerālleitnanta Šudžas Pašas sacīto. «Kādēļ gan ISI viņu slēpt vietā, no kuras nav rezerves atkāpšanās ceļu, bez pietiekamiem drošības pasākumiem,» – retoriski jautājis ģenerālis. Viņš arī piebildis, ka tieši Pakistānas īpašie dienesti amerikāņu rīcībā nodevuši informāciju par O. bin Lādena personisko kurjeru Abū Ahmadu al Kuvaiti – tiek uzskatīts, ka viņa izsekošana palīdzējusi amerikāņiem uziet O. bin Lādena slēpni. «Panākumi cīņā pret terorismu būtu neiespējami bez svarīgās informācijas, kuru CIP saņēma no ISI,» sacījis ģenerālis, vienlaikus piebilstot, ka sadarbība būtu produktīvāka, ja tā tiktu apstiprināta īpašā līgumā, kura nosacījumiem piekristu arī Pakistānas parlaments.
Reuters atgādina, ka sestdien pēc vairāk nekā desmit stundu garām debatēm parlaments pieņēma samērā asu rezolūciju, kurā nosodīja amerikāņu reidu, kas veikts, pārkāpjot Pakistānas suverenitāti. Pastāvot bažām, ka ASV spēki varētu atkārtot līdzīgas operācijas, par to nebrīdinot Pakistānas valdību (klīst baumas, ka tiek plānots uzbrukums afgāņu tālibu līderim Mullam Omaram, kurš radis patvērumu Beludžistānas provincē), Pakistānas parlaments piedraudējis ar atbildes soļiem. Izskanējuši pat draudi aizliegt ASV izmantot Pakistānas teritoriju, lai pa sauszemi apgādātu Afganistānā karojošo kontingentu.
Uz šo notikumu fona Dž. Kerija vizītei tiek piešķirta īpaša uzmanība. Laikraksts Nation, kas parasti pauž armijas vadības viedokli, vakar rakstīja, ka amerikāņu senatora misija ir piespiest Pakistānu pakļauties visām ASV prasībām, pat ja tās ir pretrunā ar Pakistānas nacionālajām interesēm. Aģentūra AP gan norāda, ka sadarbībā ir ieinteresētas abas puses. Vašingtona labi saprot, ka bez Pakistānas palīdzības panākt noregulējumu Afganistānā būs ja ne neiespējami, tad ļoti grūti. Turklāt pastāv bažas, ka Pakistānā, kurai, kā zināms, ir kodolieroči, pēc iespējamas attiecību saraušanas ar ASV pie varas varētu nākt islāmisti. Pakistānai savukārt ir akūti nepieciešama ASV finansiālā palīdzība – pēdējo desmit gadu laikā saņemtā finansējuma apjoms sasniedz 20 miljardus dolāru. Tāpat tikai labas attiecības ar ASV spēj nodrošināt Pakistānas kā reģionālās lielvalsts statusu.