Cīrihes "nāves tūrisms" nerimsies

Cīrihes kantons Šveicē arī turpmāk būs vieta, uz kuru dosies smagi slimi cilvēki, kas vēlas noslēgt rēķinus ar dzīvi. Aptuveni 85% svētdien notikušā referenduma dalībnieku noraidījuši ierosinājumu aizliegt palīdzēt veikt pašnāvības tiem, kuri tās nolēmuši izdarīt, bet 78% nobalsojuši pret ideju, saskaņā ar kuru šis pakalpojums vairs nebūtu pieejams ārzemniekiem.

Ik gadus iespēju legāli izdarīt pašnāvību Cīrihes kantonā izmanto aptuveni 200 cilvēku.

«Tiesības mirt ir privāta lieta, un tai nav nekāda sakara ar valsti un jo vairāk ar baznīcu. Par to skaidri liecina arī Cīrihes referendums, kura rezultāti pilnībā saskan ar Šveices humāno tradīciju palīdzēt citiem,» sarunā ar AFP sacījis pašnāvnieku palīdzības asociācijas Exit viceprezidents Bernhards Suters. Viņa vadītā organizācija sniedz palīdzību tikai Šveices pilsoņiem.

Jāatgādina, ka referendumu ierosināja konservatīvā partija Federālā demokrātiskā savienība, kas iepriekš nesekmīgi bija centusies parlamentā panākt grozījumus jau 1941. gadā pieņemtajā likumā, kas paredz tiesības sniegt palīdzību pašnāvniekiem ar nosacījumu, ka šādas palīdzības sniedzējs nav ārsts un negūst nekādu labumu no attiecīgā cilvēka nāves. Ar palīdzības sniegšanu nodarbojas vairākas asociācijas, piemēram, Dignitas, kurai pēdējo 13 gadu laikā bijuši aptuveni 1138 klienti – lielākoties veci un ļoti slimi cilvēki, kuri bija nolēmuši noslēgt rēķinus ar dzīvi. AFP norāda, ka vairāk nekā 1000 no viņiem bijuši ārzemnieki, turklāt vismaz 592 cilvēki Vācijas pilsoņi. Saskaņā ar Šveices likumiem ir pieļaujama tikai pasīva palīdzība pašnāvniekam – visizplatītākais veids, kā to sniegt, ir apgādāt cilvēku ar nāvējošu medikamentu devu. Savukārt aktīva palīdzība, piemēram, šo medikamentu injicēšana, ir aizliegta.

Deutsche Welle atgādina, ka Šveices politiķi un baznīca uzmanību šai problēmai pievērsa pēc tam, kad tika publicēti kāda pētījuma rezultāti, – tie liecināja, ka aizvien biežāk un biežāk Šveices liberālo likumdošanu izmanto ārzemnieki, kuri dodas nāves tūrisma ceļojumos uz Cīrihi. Turklāt šis pētījums liecināja, ka liela daļa no ļaudīm, kuri izvēlējušies mirt, nemaz nav neglābjami slimi. Daudzi Cīrihes iedzīvotāji sarunās ar medijiem atzinuši – viņiem nepatīk, ka pilsēta iemantojusi nāves tūristu galamērķa slavu, tomēr referendumā viņi balsos pret aizliegumiem. «Katrs pats pieņem savu lēmumu. Nav jēgas neko aizliegt, jo viņi tāpat turpinās pašnāvības,» sarunā ar AP sacījis cīrihietis Fēlikss Gutjārs. Jāpiebilst, ka pret aizliegumu iestājās arī abas lielākās Šveices partijas – gan labēja Tautas partija, gan kreisie sociāldemokrāti.

Pasaulē

Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstīm ir pienācīgi jāreaģē uz Baltijas jūrā notikušajiem kabeļu bojāšanas incidentiem, ja izmeklēšana apliecinās, ka tie ir bijuši hibrīduzbrukumi, pēc tikšanās ar Latvijas un Igaunijas kolēģiem piektdien žurnālistiem Viļņā teica Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.

Svarīgākais