Pēc ebreju grautiņa Amsterdamā apcietinājumā paturēti tikai četri aizturētie

© pexels.com

Pēc palestīniešu atbalstītāju bandu uzbrukumiem izraēliešu futbola līdzjutējiem, ko ceturtdien pieredzēja Amsterdama, apcietinājumā paturēti tikai četri no aizturētājiem ebreju grautiņa dalībniekiem, svētdien paziņojusi Nīderlandes prokuratūra.

Grautiņš, kādu Rietumeiropa nebija pieredzējusi kopš Otrā pasaules kara, izsaucis gan Izraēlas, gan daudzu nīderlandiešu, gan ārvalstu līderu sašutumu.

Līdz šim gan neviens nav ticis aizturēts tieši par vardarbību, kas vērsta pret izraēliešiem, atzinusi prokuratūra.

Tomēr prokuratūra norādījusi, ka tuvāko dienu laikā gaidāmas jaunas aizturēšanas, un šobrīd policijas speciālisti mēģina videoierakstos un fotogrāfijas identificēt aizdomās turamos grautiņa dalībniekus.

Saistībā ar notikumiem ap futbola maču starp Amsterdamas "Ajax" un Telavivas "Maccabi" komandām kopumā ceturtdien aizturētas 62 personas. Piektdien ticis aizturēts vēl kāds 26 gadus vecs vīrietis.

Aizturētajiem draud apsūdzības par sabiedriskās kārtības traucēšanu, taču lielais vairums no tiem jau iepriekš ir atbrīvots.

Nīderlandes varasiestādes uzskata, ka notikušais bijis uzbrukums izraēliešu līdzjutējiem. Aicinājumi piedalīties grautiņā tika izplatīti arī sociālās saziņas vietnēs.

Tikmēr Amsterdamas policija apgalvo, ka "Maccabi" līdzjutēji esot paši provocējuši nekārtības un sadursmes pilsētā notikušas jau trešdien un ceturtdien pirms spēles.

"Maccabi" līdzjutēji esot dedzinājuši palestīniešu karogus, izsaukuši provokatīvus saukļus un "ņirgājušies par palestīniešu bērnu nāvi Gazas joslā".

Amsterdamas mērs Femke Haselma tomēr paziņojusi, ka tas nevar attaisnot antisemītiskos uzbrukumus.

Publicēti arī videoieraksti, kuros esot redzams, kā izraēliešu līdzjutēji uzbrūk citiem cilvēkiem. Izskanējuši apgalvojumi, ka šos videoierakstus starptautiskie mediji sākotnēji nepatiesi publicējuši kā pierādījumus vardarbībai pret izraēliešiem.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais