Vācijas politiķis ir gatavs darījumam ar Trampu

© pexels.com

Opozīcijā esošo Vācijas kristīgo demokrātu (CDU) līderis Frīdrihs Mercs paziņojis, ka gadījumā, ja viņš būtu kanclers, viņš censtos panāk vienošanos ar jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu, kas nostādītu Vāciju līdztiesīgākās pozīcijās.

Pēc pašreizējā kanclera Olafa Šolca vadītās koalīcijas sabrukuma Mercs tiek uzskatīts par galveno pretendentu uz valdības vadītāja amatu pēc pirmstermiņa vēlēšanām, kas gaidāmas nākamā gada sākumā.

"No aizmigušas vidēja izmēra valsts mums jākļūst par vadošo vidēja izmēra valsti," intervijā žurnālam "Stern" uzsvēris Mercs.

Mēs, Vācijā, patiesībā nekad neesam pietiekamā mērā formulējuši un aizstāvējuši savas intereses, un mums tas jāmaina. Amerikāņi šajā ziņā ir daudz proaktīvāki," atzinis CDU līderis.

"Nedrīkst būt tā, ka labumu gūst tikai viena puse. Tā vietā mums jāslēdz vienošanās, kas izdevīgas abām pusēm. Tramps to sauktu par darījumu," piebildis Mercs.

Kā piemēru viņš piesaucis ASV iznīcinātāju piegādes.

"Vajadzības spiesti mēs no amerikāņiem pērkam iznīcinātājus F-35, bet pēc tam tos šeit jāuztur un mums jāgādā par tam nepieciešamajām iekārtām. Tas būs ienesīgs darījums abām pusēm," norādījis konservatīvo kandidāts uz kanclera amatu.

"Esmu vērojis Trampu un runājis ar daudziem cilvēkiem, kas viņu ļoti labi pazīst. Viņi man saka - jums viņu jāuzrunā tieši un skaidri," norādījis Mercs.

Viņš pārmetis pašreizējai Vācijas valdībai kļūdainu attieksmi pret ASV vēlēšanām, kurās Tramps guvis pārliecinošu uzvaru. Berlīnei būtu vajadzējis gatavoties šādam iznākumam, taču tā nepārprotami nostājās demokrātu kandidātes Kamalas Herisas pusē, kas cieta graujošu sakāvi.

"Trampam ir laba atmiņa. Jaunā administrācija vairs neklausīsies pašreizējā [Vācijas] valdībā. Šolcs tagad arī starptautiski ir kliba pīle," uzsvēris Mercs.

Pasaulē

1. jūnijā Ukrainas Drošības dienesta (SBU) diversiju operācijā “Zirnekļu tīkls” Krievija zaudējusi vismaz 13 stratēģiskās aviācijas bumbvedējus. Ukraina ar bezpilota lidaparātiem uzbruka militārās aviācijas bāzēm četros Krievijas apgabalos. NATO apstiprināja 40 lidmašīnu bojājumus. Alianses vadības pārstāvis paziņoja, ka saskaņā ar NATO, nevis Ukrainas aprēķiniem, "bojātas vismaz 40 lidmašīnas. Pilnībā iznīcinātas no 10 līdz 13 lidmašīnām". Starp bojātajām Krievijas lidmašīnām NATO identificēja 15 stratēģiskos bumbvedējus Tu-95, 20 Tu-22 un vismaz vienu A-50 tālās izlūkošanas agrās brīdināšanas lidmašīnu, no kurām Krievijas armijai atlikušas vien dažas.

Svarīgākais