Šimonīte par nesaprātīgu nodēvē ieceri normalizēt Lietuvas attiecības ar Ķīnu

"Es uzskatu, ka tas nav gudri, neatkarīgi no tā, kāda ASV administrācija ir pie varas," viņa sacīja, komentējot prezidenta Gitana Nausēdas un Seima vēlēšanās uzvarējušo sociāldemokrātu izvirzītā premjerministra amata kandidāta Gintauta Palucka priekšlikumus normalizēt attiecības ar Pekinu.

"Pamatojoties uz mums abiem pieejamo informāciju, Nausēdas kungs labi zina, un to zinātu arī Palucka kungs, ja būtu vairāk interesējies par ārpolitiku, ka gan republikāņu, gan demokrātu politiķi novērtē Lietuvas institūciju centienus stiprināt saites ar demokrātijām Indijas un Klusā okeāna reģionā un izpratni, ka ir nepieciešams mazināt riskus, ko rada Ķīnas ambīcijas," viņa teica.

Kā liecina provizoriskās aplēses, ASV prezidenta vēlēšanās otrdien uzvarējis republikānis Donalds Tramps, kurš savas iepriekšējās prezidentūras laikā (2017.-2021.gadā) uzsāka asu tirdzniecības karu ar Ķīnu, nosakot augstus tarifus Ķīnas precēm par, viņaprāt, negodīgu Pekinas praksi.

Saspīlējums nav mazinājies arī demokrāta Džo Baidena prezidentūras laikā, attiecībām sasniedzot zemāko punktu pēdējo desmitgažu laikā. Vašingtona arī noteica jaunus tarifus Ķīnas elektriskajiem transportlīdzekļiem, elektrisko transportlīdzekļu baterijām un saules baterijām.

"Šis ir jautājums, par kuru ASV politikā valda vienprātība, un šādu tematu vairs nav daudz," sacīja Šimonīte.

Premjerministres teica, ka arī Lietuvas centieni šajā Seima sasaukumā stiprināt tās noturību un veidot tīras piegādes ķēdes ir "augstu novērtēti un ir pavēruši vairākas durvis".

Šimonīte norādīja, ka sakarā ar ekonomisko spiedienu uz Lietuvu Eiropas Savienības (ES) līmenī ir ievērojami pastiprinājušās diskusijas par Ķīnas lomu bloka ekonomikā.

"Mēs redzam vismaz daļējas pārmaiņas, kur iepriekš bija tikai uzslavas par intensīvu tirdzniecību un to, ka ES ir atdevusi daudzas pozīcijas, arī stratēģiskas, Ķīnas importam," sacīja premjere.

"Līdz ar Donalda Trampa uzvaru neapšaubāmi tiks pievērsta daudz lielāka uzmanība ES nostājai šajā jautājumā," viņa piebilda.

Lietuvas premjerministre sacīja, ka lēmums par diplomātisko attiecību pasliktināšanu ir Ķīnas vienpusēja rīcība, un Lietuva to nevar atcelt viena pati.

"Ja nosacījums, lai mainītu Pekinas lēmumu, ir tāds, ka mēs vai mūsu līdzīgi domājošās valstis maina citus lēmumus, man ir grūti iedomāties, kā to varētu uztvert citādi kā pazemojumu," viņa atzina.

Premjerministre norādīja, ka Lietuva joprojām ir viena no uzticamākajām Ukrainas atbalstītājām tās karā pret Krieviju, kuru savukārt atbalsta Ķīna.

"Tāpēc ir nožēlojami, ka potenciālais valdības vadītājs, kurš, kā apgalvots, neinteresēsies ārpolitikā - jo, kā saka, ar to jau nodarbojas prezidents un viņam "netraucēs" -, no visiem Lietuvas ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, draudiem un iespējām izceļ šo jautājumu," viņa pauda.

Jau ziņots, ka Lietuvas parlamenta vēlēšanās uzvarējušās Sociāldemokrātu partijas izvirzītais premjerministra amata kandidāts Gintauts Palucks pagājušajā nedēļā pauda apņēmību pilnībā atjaunot diplomātiskās attiecības ar Ķīnu, taču uzsvēra, ka pārmērīgi piekāpties komunistu pārvaldītajai lielvalstij negrasās.

Intervijā aģentūrai BNS uz jautājumu, vai Lietuva centīsies panākt sava vēstnieka atgriešanos Pekinā un Ķīnas vēstnieka atgriešanās Viļņā, Palucks atbildēja ar pārliecinošu "pilnīgi jā".

Vienlaikus Lietuvas premjerministra amata kandidāts uzsvēra, ka attiecību normalizēšana notiks "nepazemojoties, nekrītot ceļos un neko nelūdzot".

Lietuva pieļāva "smagu diplomātisku kļūdu", atļaujot Taivānai atvērt pārstāvniecību Viļņā ar Taivānas nosaukumu, sacīja Palucks, kurš ir pašlaik opozīcijā esošās Sociāldemokrātu partijas priekšsēdētājas vietnieks. Palucks gan atturējās pateikt, vai viņš piekristu lūgt Taibejai mainīt pārstāvniecības nosaukumu, ja Ķīna to prasītu.

Arī Nausēda pauda atbalstu valsts attiecību ar Ķīnu normalizēšanu, taču uzsvēra, ka ir jābūt ieinteresētām abām pusēm.

2021.gadā Ķīna pazemināja diplomātiskās pārstāvniecības līmeni Lietuvā un noteica tirdzniecības ierobežojumus Lietuvai, reaģējot uz Viļņas lēmumu atļaut atvērt Taivānas pārstāvniecību ar salas nosaukumu, nevis Taibejas nosaukumu, kā tas ierasts daudzviet pasaulē. Pekinas vērtējumā Lietuva tā pauž atbalstu Taivānai kā neatkarīgai valstij un noraida tā dēvēto vienas Ķīnas politiku.

Ķīna cenšas starptautiski izolēt Taivānu, kuru uzskata par savu teritoriju.

Pekina arī noteica Lietuvai tirdzniecības ierobežojumus. Pušu strīdu izskata arī Pasaules Tirdzniecības organizācija.