Pasaulē pirmais koka satelīts, kas izstrādāts Japānā, dodas kosmosā, ziņo CNN.
Pasaulē pirmais koka pavadonis, ko uzbūvējuši japāņu pētnieki, otrdien tika palaists kosmosā, veicot agrīnu kokmateriālu izmantošanas testu Mēness un Marsa izpētē.
“LignoSat”, ko izstrādājusi Kioto universitāte un ēku būvnieks “Sumitomo Forestry”, tiks nogādāts Starptautiskajā kosmosa stacijā un vēlāk palaists orbītā aptuveni 400 kilometru virs Zemes.
Plaukstas izmēra “LignoSat”, kas nosaukts pēc latīņu valodas vārda “koks”, ir uzdots demonstrēt atjaunojamā materiāla kosmisko potenciālu, cilvēkiem pētot dzīvi kosmosā.
"Izmantojot kokmateriālu - materiālu, ko varam ražot paši, mēs varēsim būvēt mājas, dzīvot un strādāt kosmosā mūžīgi," sacīja Takao Doi, astronauts, kurš ir lidojis ar “Space Shuttle” un pētījis cilvēka darbības kosmosā Kioto universitātē.
Ar 50 gadu plānu koku stādīšanai un koka māju celtniecībai uz Mēness un Marsa Doi komanda nolēma izstrādāt NASA sertificētu koka pavadoni, lai pierādītu, ka koksne ir kosmosa kvalitātes materiāls.
"1900. gadu sākuma lidmašīnas tika izgatavotas no koka," sacīja Kioto universitātes mežzinātnes profesors Kodži Murata. "Arī koka satelītam jābūt iespējamam."
Koksne ir izturīgāka kosmosā nekā uz Zemes, jo nav ūdens vai skābekļa, kas to pūdētu vai liktu tai uzliesmot, piebilda Murata.
Pētnieki saka, ka koka satelīts arī samazina ietekmi uz vidi tā dzīves beigās - tradicionālie metāla pavadoņi rada alumīnija oksīda daļiņas, bet koka satelīti vienkārši sadegtu ar mazāku piesārņojumu, sacīja Doi.
"Metāla satelīti nākotnē varētu tikt aizliegti," sacīja Doi. "Ja mēs varam pierādīt, ka mūsu pirmais koka satelīts darbojas, mēs vēlamies ar to iepazīstināt Īlona Maska “SpaceX”.”
Pēc 10 mēnešus ilga eksperimenta Starptautiskajā kosmosa stacijā pētnieki atklāja, ka honoki, magnolijas koks, kura dzimtene ir Japānā un ko tradicionāli izmanto zobenu apvalkiem, ir vispiemērotākā koksne kosmosa kuģiem.
“LignoSat” ir izgatavots no honoki, izmantojot tradicionālo japāņu amatniecības tehniku bez skrūvēm vai līmes.
Pēc izvietošanas “LignoSat” paliks orbītā sešus mēnešus ar iebūvētajiem elektroniskajiem komponentiem, kas mēra, kā koksne iztur ekstremālo kosmosa vidi, kur temperatūra svārstās no -100 līdz 100 grādiem pēc Celsija ik pēc 45 minūtēm, kad tas riņķo no tumsas uz saules gaismu.
"Tas var šķist novecojis, bet koks faktiski ir visprogresīvākā tehnoloģija, jo civilizācija virzās uz Mēnesi un Marsu," piebilst eksperti. "Kosmosa paplašināšana varētu stimulēt kokrūpniecību."
View this post on Instagram