Kā aukstākā vieta uz Zemes kļuva par vienu no karstākajām atpūtas vietām pasaulē

Kruīza kuģis “Seabourn Pursuit” ietriecas ledājā Hanusas līcī, tomēr dodas uz priekšu, ledum drūpom zem tā priekšgala, līdz tas apstājas. 250 kuģa pasažieri izkāpj, lai pastaigātos pa ledu un dzertu šampanieti, nosvinot ierašanos Antarktīdā - par neparasto ceļošanas pieredzi stāsta “CNN”.

Starptautiskā Antarktīdas tūrisma operatoru asociācija jau kopš 90. gadu sākuma ir izsekojusi kontinentu apmeklējošo tūristu skaitu - tolaik ik gadu to apmeklēja aptuveni 7000 cilvēku.

Tomēr skaitļi ir patiešām eksplodējuši pēdējo piecu gadu laikā - 2017. gada ziemā Antarktīdu apmeklēja nedaudz mazāk par 44 000 tūristu, bet šogad šis skaits pārsniedza jau 122 000 apmeklētāju. Un to ir tik daudz, jo ceļošana uz Zemes aukstāko kontinentu nekad nav bijusi vienkāršāka vai greznāka.

Pirms pāris gadu desmitiem Antarktikas apceļošana nozīmēja ierašanos ar mazākiem kuģiem, no kuriem daudzi bijuši bijušie “ledus griezēji”, no Krievijas, Kanādas un citām polārvalstīm. Tas bija nekas cits kā luksusa pieredze.

Robins Vests, ekspedīciju ģenerālmenedžeris, pirmo reizi devās uz šo reģionu 2002. gadā. Viņš stāsta, ka toreiz daudzas laivas bija aprīkotas ar divstāvu gultām un kopīgām vannas istabām. "Jūs katru vakaru ēdāt vai nu spageti, vai lazanju," viņš teica.

Tikai dažiem kuģiem bija logi, lai redzētu ārā. Šodienas pieredze ir pavisam citāda.

“Cruise Critic” galvenā redaktore Kolīna Makdaniela stāsta:

"Viņi patiešām bija pionieri Antarktīdas pieredzes nodošanā tradicionālākiem ceļotājiem. Bet šie sākotnējie braucieni bija mazāk grezni, nekā mēs redzam šodien.

Pēdējā laikā vairākas tūrisma kompānijas ir veikušas milzīgus lēcienus ar šo augstākās klases luksusa pieredzi, piedāvājot neticamus apartamentus, izcilas ēdināšanas vietas un pat spa. Kruīzu kompānijas rada produktus piedzīvojumu meklētājiem, piedāvājot tādas lietas kā distanču slēpošana un kempings.”

Tomēr, pieaugot tūrisma skaitļiem, daži eksperti ceļ trauksmi par apmeklētāju pieauguma ietekmi uz vidi.

2022. gada pētījums, kas publicēts žurnālā “Nature”, atklāja, ka sniegs Antarktīdā kūst ātrāk, jo kontinentu apmeklē tūristi. Melnie sodrēji, kas izplūst no kruīza kuģu dūmu skursteņiem, nosēžas uz ledus un piesaista saules gaismu, izraisot priekšlaicīgu sniega kušanu. Ekologi arī saka, ka pieaugošā cilvēku klātbūtne Antarktīdā izraisa oglekļa dioksīda līmeņa strauju pieaugumu apgabalā, kas pie tā nav pieradis.

Kruīza kuģu operatori saka, ka viņi apzinās to ietekmi uz vidi, un pasažieri saņem detalizētus norādījumus par to, ka atrašanās laikā Antarktikā nedrīkst ņemt līdzi nekādu citu pārtiku vai citus piesārņotājus. Viņiem dots norādījums neapgulties sniegā un ievērot distanci no dzīvniekiem, lai nepieļautu, ka cilvēku pārnēsātas baktērijas un vīrusi inficē savvaļas dzīvniekus.

Valstis, kas Antarktīdā veic tūrismu un pētniecību, ir parakstījušas tā saukto Antarktikas līgumu. Tajā teikts, ka neviens nedrīkst šajā teritorijā būvēt pastāvīgas būves tūristu vajadzībām - citiem vārdiem sakot, Antarktīdā nav nevienas viesnīcas, tomēr kruīza kompānijas pēdējos gados ir ieguldījušas miljardus dolāru īpaši būvētos luksusa ekspedīcijas kuģos.

Piemēram, “Seabourn Pursuit” ir grezns spa, deviņi restorāni un astoņas atpūtas telpas un bāri aptuveni 250 pasažieriem. Katrai no 132 kajītēm ir lielas stikla durvis un balkons, kas ļauj ceļotājiem atrasties ārā, kamēr garām peld majestātiskie aisbergi.

Par papildu samaksu pasažieri var rezervēt vietu kādā no borta zemūdenēm vai izpētīt Antarktikas ūdeņus kajakā, un pasažieriem nav jāuztraucas par vēso temperatūru, jo viņiem ir īpaši izstrādāts aukstā laika aprīkojums, kas garantē, ka viņi būs silti un sausi, kamēr viņi klīst starp pingvīniem un roņiem.