Vairākus mēnešus ANO kontrolētā buferzonā iestrēguši 35 migranti

Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Maikls O'Flehertijs ir aicinājis Kipras Republikas valdību ielaist apmēram 35 migrantus, kas vairākus mēnešus ir iestrēguši ANO kontrolētā buferzonā.

Lai gan teltīs dzīvojošie migranti, starp kuriem ir bērni, saņem pārtiku, ūdeni un citu palīdzību, viņu "sliktie dzīves apstākļi" apgrūtina tādu preču kā bērnu piena maisījums un autiņi iegādi, rakstīja O'Flehertijs trešdien publiskotā vēstulē.

Migranti no tādām valstīm kā Sīrija, Irāna, Sudāna, Afganistāna un Kamerūna ir iestrēguši buferzonā, kas atdala Turcijas okupētos turku apdzīvotos Kipras ziemeļus no grieķu apdzīvotās salas dienviddaļas, kuru kontrolē starptautiski atzītā Kipras valdība.

Kipras prezidentam Nikam Hristodulidim adresētajā vēstulē O'Flehertijs rakstīja, ka migrantu ilgstoša uzturēšanās šādos apstākļos var ietekmēt viņu garīgo un fizisko veselību, par ko liecina divu sieviešu pašnāvības mēģinājumi.

Komisārs rakstīja, ka atzīst "nopietnību un sarežģītību", kas piemīt Kipras varas iestāžu centieniem ierobežot migrantu plūsmu, kas no salas ziemeļiem caur buferzonu dodas uz dienvidiem, lai pieprasītu patvērumu.

O'Flehertijs rakstīja, ka tas tomēr nenozīmē, ka Kipras varas iestādes varētu ignorēt savas starptautisko tiesību noteiktās saistības piedāvāt migrantiem "efektīvu pieeju patvēruma procedūrām un pienācīgiem uzņemšanas apstākļiem".

Pirms vairākiem mēnešiem arī ANO bēgļu aģentūra aicināja Kipras valdību ielaist šos migrantus.

Migrantu plūsma no salas ziemeļiem un dienvidiem ir ievērojami sarukusi pēdējos mēnešos pēc tam, kad Kipra īstenoja vairākus pasākumus, tostarp uzstādīja videokameras un izveidoja īpašas policijas patruļas gar 180 kilometrus garās buferzonas posmiem.

Kipras valdība nodeva buferzonu ANO miera spēku kontrolē pēc tam, kad bija stabilizējusies frontes līnija pēc Turcijas iebrukuma 1974. gadā. Kipras varas iestādes ir paziņojušas, ka neļaus buferzonai kļūt par vārtiem nelegālo migrantu pieplūdumam, kas jau ir smagi noslogojis Kipras patvēruma sistēmu.

Kipra šogad apturēja Sīrijas pilsoņu patvēruma pieteikumu apstrādi pēc tam, kad pēdējos 10 gados bija piešķīrusi starptautisku patvērumu 14 000 sīriešu.

Hristodulidis atbildes vēstulē O'Flehertijam uzsvēra šos apstākļus un rakstīja, ka Kipras varas iestādēm ir pienākums apkarot cilvēku kontrabandas tīklus, kuri transportē cilvēkus no Turcijas uz Kipras ziemeļiem un tālāk uz Kipras dienvidiem.

Visiem buferzonā esošajiem migrantiem ir Turcijas uzturēšanās atļaujas un viņi ieradušies Kipras ziemeļos ar avioreisiem.

Kipras prezidents paziņoja, ka varas iestādes "veltīs visas pūles" atbilstoši starptautiskajām tiesībām, "lai novērstu [buferzonas] neregulēto šķērsošanu normalizēšanu".

Runājot par iestrēgušajiem patvēruma meklētājiem, Hristodulidis rakstīja, ka valdība sniedz viņiem palīdzību un veselības aprūpi. "Mēs atrisināsim šo jautājumu tuvāko nedēļu laikā," solīja Kipras prezidents, neprecizējot, kā tas notiks.

Kipras prezidents arī aizstāvēja patrulēšanu, ko jūras policijas kuģi veic starptautiskajos ūdeņos, lai neļautu migrantu laivām sasniegt salu pa jūru. Viņš paziņoja, ka šīs patruļas pilnībā ievēro starptautiskās tiesības, un noraidīja apgalvojumus, ka jūras policija iesaistoties migrantu laivu "atgrūšanā".