Sieviešu tiesību aizstāvji vīlušies par iznākumu Romas pāvesta baznīcas reformā

Mēnesi ilgušais Vatikāna samits ir beidzies ar aicinājumu sievietēm ieņemt vairāk vadošu lomu katoļu baznīcā, bet ne aicinājumu iesvētīt sievietes par priesteriem, kā daži progresīvie bija cerējuši procesa sākumā, vēsta BBC.

Sinode bija noslēgums četrus gadus ilgām konsultācijām, kuru mērķis bija novērtēt ikviena baznīcā ejošā katoļa uzskatus visā pasaulē, un pāvests Francisks atklāja tādu informāciju, kas parasti ir paredzēta tikai bīskapiem, tostarp gandrīz 60 sievietēm no 368 balsstiesīgiem delegātiem. Visi sinodes locekļi balsoja par katru no 151 priekšlikuma.

Lai gan visi priekšlikumi tika pieņemti ar nepieciešamo divu trešdaļu balsu vairākumu, visvairāk “nē” balsu saņēma priekšlikums par vairāk vadošu lomu sievietēm tādā baznīcā, kurā ir tikai vīrieši.

Priekšlikuma aizstāvji cerēja, ka sinode varētu aicināt sievietes kalpot par diakonēm. Sinode nevirzījās uz priekšu šajā virzienā, taču tās galīgajā dokumentā teikts, ka "nav nekāda iemesla vai šķēršļa, kas liegtu sievietēm pildīt vadošās lomas Baznīcā.

Pašlaik katoļu baznīca atļauj tikai vīriešiem kļūt par diakoniem - ordinētiem kalpotājiem, kuri atšķirībā no priesteriem var vadīt kristības, kāzas un bēres, bet ne mises.

Lai gan reformu grupas bija arī cerējušas uz konkrētiem veidiem, kā labāk uzņemt gejus Baznīcā, galīgajā dokumentā LGBT+ kopiena netika pieminēta, izņemot īslaicīgu atsauci uz tiem, kuri jūtas “atstumti vai notiesāti” sava “ģimenes stāvokļa, identitātes vai seksualitātes dēļ”.

Godātais Džeimss Mārtins, ievērojamais amerikāņu jezuītu priesteris, kurš kalpo LGBT kopienai un bija sinodes loceklis, sacīja, ka tas "nav pārsteigums", ka jaunajā tekstā grupa nav īpaši pieminēta.

Progresīvie var būt vīlušies, taču daži konservatīvie bija sarūgtināti par visu samitu jau no paša sākuma.

Tas ir bijis milzīgs pasākums, un 87 gadus vecais pāvests galīgo tekstu nosaucis par "dāvanu" pasaules 1,4 miljardiem katoļu, taču daudzi tradicionālisti iebilda pret šī konsultāciju procesa atvēršanu, kas ir viņa personīgais projekts un apšaubīja ideju novērtēt ne garīdznieku uzskatus.

Taču tas atbilst pāvesta Franciska uzskatiem, ka baznīcas nākotnes veidošanā lielāka loma ir jābūt katoļiem, nevis tikai kardināliem un bīskapiem.

Viņam un procesa atbalstītājiem panākumi bija kaut vai fakts, ka tika sasniegts atbalsts un cilvēki ar pretējiem viedokļiem pulcējās uz diskusiju cerībā, ka to varēs turpināt arī turpmāk.