Nekāda starptautiska naftas embargo pret Krieviju nebūs, jo tam atbalstu pasaulē negūsim - mūsu sankcijām pret Krieviju nav ANO mandāta. Turklāt daudzas valstis globālajos dienvidos ir ļoti atkarīgas no Krievijas naftas importa, drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference" laikā intervijā aģentūrai LETA norādīja Eiropas Savienības (ES) īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans.
Visupirms jāteic, ka sankcijas pašas par sevi nav atbilde uz krīzi, kas ir mūsu priekšā. Mūsu politikai Ukrainas atbalstam ir četri pīlāri. Pirmais, protams, ir militārā palīdzība, kas neapšaubāmi ir visneatliekamākais atbalsts, kas ļauj Ukrainai turēties pretī iebrucējiem; otrais ir makroekonomiskā palīdzība, finanšu atbalsts, humānā palīdzība; trešais ir politiskā palīdzība - ar visu savu milzu nozīmi un uzdevumu sniegt Ukrainai perspektīvu attiecībā uz dalību NATO un ES, lai Ukrainas cilvēki justu, ka nākotnē viņi būs laimīgākā vietā - un sankcijas ir ceturtais pīlārs.
Virspusēji var izskatīties, ka Krievijas ekonomika darbojas pavisam normāli, tomēr, ja paskatāties dziļāk, tad redzat, ka, par spīti augstiem izaugsmes rādītājiem, procentlikmes ir uzskrējušas debesīs - 19-20% -, inflācija ir tuvu 9-10%.
Krievija piedzīvo masveida darbaroku trūkumu. [Krievijas līderis Vladimirs] Putins tikmēr kanibalizē Krievijas ekonomiku, izsūcot resursus no produktīvajiem sektoriem un ieguldot tos militārajā rūpniecībā. Vidējā termiņā tas Krievijas ekonomikai nodarīs milzīgu kaitējumu.
Ja man jautā, vai sankcijas strādā, es piedāvāju iedomāties, kā būtu, ja šo sankciju nebūtu, ja Krievija varētu brīvi tirgoties ar Eiropu un visu pārējo pasauli un mēs joprojām pirktu Krievijas preces un enerģiju? Lēšam, ka sankcijas Krievijas ekonomikai ir liegušas apmēram 400 miljardus eiro, kas nebūt nav sīks panākums. Es saprotu, ka cilvēki var būt mazliet nepacietīgi, ka sankcijas neiedarbojas straujāk, taču tās ir vitāla mūsu palīdzības Ukrainai sastāvdaļa. Bet nepavisam ne vienīgā sastāvdaļa.
Jāatceras, ka naftas un gāzes importu no Krievijas mēs jau esam samazinājuši milzu apmēros. Ja 2022.gada sākumā Krievijas enerģētikas īpatsvars Eiropā bija ļoti liels, tad tagad tas ir maznozīmīgs. Tomēr ir taisnība, ka atsevišķas Eiropas valstis turpina importu no Krievijas un joprojām nav spējušas atrast alternatīvus enerģijas piegāžu avotus. Mēs pie tā strādājam un mūsu mērķis ir izskaust jebkādas enerģētiskās atkarības atliekas no Krievijas.
Principā problēmu nerada mūsu imports. Problēmu rada tas, ka Krievija spēj turpināt tirgoties ar pārējo pasauli. Šajā ziņā mums ir jābūt godīgiem pret sevi un jāatgādina, ka šīs nav sankcijas ar ANO mandātu, tāpēc nekāda starptautiska naftas embargo pret Krieviju nebūs, tādam mēs atbalstu negūsim.
Diemžēl daudzas valstis globālajos dienvidos ir atkarīgas no Krievijas enerģijas importa. Ja mēs veiktu pasākumus, lai šīm valstīm liegtu piekļuvi Krievijas resursiem, mēs zaudētu atbalstu mūsu pozīcijai. Mums ir jāatrod sabalansēta pieeja. Tāda ir realitāte, ar kuru mums ir jāsadzīvo.
Vienlaikus, pateicoties naftas cenu griestu noteikšanai, mēs pērn panācām ievērojamu Krievijas ieņēmumu samazinājumu - apmēram par 30%. Šogad situācija nav tik laba, jo Krievija ir izveidojusi savu "ēnu floti", tāpēc viena no mūsu prioritātēm, lai padarītu Krievijai grūtāku naftas eksportēšanu virs cenu griestiem, tagad ir šis "ēnu flotes" jautājums.
Pilnīga Krievijas naftas eksporta apturēšana pašreizējā situācijā gan nav īsti praktiski iespējama.
Ļoti svarīga problēma ir Krievijas "ēnu flote", turklāt ne tikai mūsu sankciju un cenu griestu kontekstā vien - tā ir arī ekoloģiska problēma. Šie ir veci un slikti uzturēti tankeri, kurus bieži apkalpo slikti sagatavotas apkalpes, turklāt pastāv nopietnas šaubas par to apdrošināšanas atbilstību. Ja notiktu naftas noplūde, tad nepavisam neesam droši, ka šo tankeru apkalpes spētu adekvāti rīkoties, vai vēl svarīgāk - ka būtu pieejama nauda kaitējuma neitralizēšanai. Par šo jau ilgstoši diskutējam ar partneriem visā pasaulē, brīdinot, ka šie tankeri būtībā ir bumba ar laika degli. Laimīgā kārtā pagaidām nekas slikts nav noticis, tomēr cilvēki, kas pārzina šo nozari, saka, ka tas ir tikai laika jautājums.
ES, ASV un Lielbritānija ir sākusi noteikt sankcijas šiem kuģiem. Tādas esam jau noteikuši 27 kuģiem, bet tas jādara attiecībā uz daudziem citiem, lai liegtu tiem iespēju saņemt jebkādus pakalpojumus ostās. Tāpat mums jāstrādā ar starptautisko sabiedrību, lai cilvēkus vairāk informētu par vides riskiem, kas viņiem liktu būt daudz uzmanīgākiem, slēdzot darījumus ar šiem tankeriem, kuri var izraisīt lielu ekoloģisko katastrofu.