Vācijā birokrātiski šķēršļi kavējuši izraidīt Lībijas pilsoni, kas svētdien tika aizturēts par ieceri uzbrukt Izraēlas vēstniecībai Berlīnē.
Rīkojums par viņa deportēšanu tika izdots jau 2023.gada septembrī, atklāja Vācijas Iekšlietu ministrija.
Taču Barnimas apriņķis, kas bija atbildīgs par viņa lietu, tikai šī gada jūlijā paziņoja par to Brandenburgas varasiestādēm, kas atbild par deportēšanu. Barnimas apriņķa preses pārstāvis ziņu aģentūrai DPA sacīja, ka ziņojums netika nosūtīts 2023.gadā, jo atraidīto patvēruma meklētāju deportēšana uz Lībiju tika uzskatīta par bezcerīgu.
"Deportācijas uz Lībiju pašlaik nav iespējamas, jo īpaši tāpēc, ka ir apturēti starptautiskie reisi uz šo valsti," sacīja Brandenburgas Iekšlietu ministrijas pārstāve. Tomēr brīvprātīga atgriešanās ir iespējama.
Vācija nav noteikusi vispārēju aizliegumu deportācijām uz Lībiju. Taču cilvēku repatriācija ir problemātiska, jo Lībijā valsts struktūras funkcionē tikai daļēji. No Vācijas uz Lībiju neviens cilvēks nav deportēts gadiem ilgi.
Vācijas Federālā migrācijas un bēgļu lietu pārvalde (BAMF) savā mājaslapā norādījusi, ka brīvprātīgas izceļošanas uz Sīriju, Jemenu, Lībiju, Eritreju un Afganistānu pašlaik netiek organizētas, izmantojot attiecīgo federālo programmu. Taču izceļošanu var organizēt cita aģentūra, un federālā valdība tādā gadījumā palīdz segt izmaksa.
Sarežģījumus raisīja arī fakts, ka maijā atbildība par deportāciju sagatavošanu un īstenošanu tika pārlikta no apriņķa uz federālo zemi.