Ķīna izvirza ambīcijas kļūt par pasaules līderi kosmosa izpētē

Ķīna pēdējos gados ir guvusi lielus panākumus kosmosa izpētē, sūtot astronautus uz savu kosmosa staciju un atgriežot uz Zemes paraugus no Mēness. Tagad tā vēlas pārvērst šos panākumus zinātnes sasniegumos, vēsta “The Associated Press”.

Valsts vadošais zinātniskais institūts otrdien prezentēja vērienīgu plānu, lai līdz 2050. gadam kļūtu par pasaules līderi kosmosa zinātnē. Tajā tika uzskaitīts plašs pētniecības jomu klāsts, tostarp melnie caurumi, Marss un Jupiters, kā arī apdzīvojamu planētu un ārpuszemes dzīvības pazīmju meklēšana.

"Mūsu valsts kosmosa zinātnes pētījumi vēl aizvien ir sākuma stadijā," preses konferencē sacīja Ķīnas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Dings Čibiao. "Tā ir vājība, kas jārisina, veidojot kosmosa spēku."

Plāns, kas izveidots kopīgi ar Ķīnas Nacionālo kosmosa pārvaldi un Ķīnas pilotējamo kosmosa inženieru biroju, noteica mērķi panākt ievērojamus sasniegumus "ar ievērojamu starptautisku ietekmi", kas virza sasniegumus inovācijās un pārvērš Ķīnu par vērā ņemamu spēku kosmosa izpētē.

Kosmosa aģentūra ne tikai nogādāja orbītā pati savu kosmosa staciju, bet arī ir nosēdinājusi izpētes robotu uz Marsa. Ķīnas mērķis ir nosēdināt cilvēku uz Mēness pirms 2030. gada, kas padarītu Ķīnu par otro valsti pēc ASV, kas guvusi šādus panākumus. Tā arī plāno uzbūvēt izpētes staciju uz Mēness.

Ķīnas Mēness programma ir daļa no pieaugošās sāncensības ar ASV, kas joprojām ir kosmosa izpētes līdere. Amerika plāno nosēdināt astronautus uz Mēness pirmo reizi vairāk nekā 50 gadu laikā, lai gan NASA šā gada sākumā novirzīja mērķa datumu uz 2026. gadu.

Jau ziņojām, ka ASV šonedēļ palaida kosmosa kuģi piecarpus gadu ilgā ceļojumā uz Jupiteru, kur tiks mēģināts izpētīt vienu no gāzes milža pavadoņiem, lai noskaidrotu, vai tā plašajā okeānā varētu būt dzīvības atslēgas. Vairāk šeit.