Albānijā ieradies Itālijas karaflotes kuģis ar pirmajiem migrantiem

© AFP/Scanpix/Leta

Albānijā trešdien ieradies Itālijas karaflotes patruļkuģis ar pirmajiem 16 Vidusjūrā pārtvertajiem nelegālajiem imigrantiem, kas tiks izmitināti migrantu centros Albānijā.

Desmit migrantus no Bangladešas un sešus no Ēģiptes svētdien starptautiskajos ūdeņos pārtvēra Itālijas varasiestādes. Abas laivas ar viņiem bija devušās jūrā no Lībijas galvaspilsētas Tripoles rajona.

Itālijas valdība pagājušo piektdien Albānijā oficiāli atklāja divus centrus, kuros tiks izmitināti starptautiskajos ūdeņos Itālijas varasiestāžu pārtvertie nelegālie imigranti vīrieši.

Saskaņā ar piecu gadu vienošanos, ko pērn novembrī parakstīja Itālijas premjerministre Džordža Meloni un viņas Albānijas kolēģis Edi Rama, Albānijā katru mēnesi tiks izmitināti līdz 3000 nelegālo imigrantu, kurus starptautiskajos ūdeņos būs aizturējuši Itālijas krasta apsardzes vai karaflotes kuģi. Sākotnēji viņi tiks pārbaudīti uz karakuģiem, bet pēc tam nosūtīti uz Albāniju turpmākai pārbaudei.

Pēc ierašanās Albānijā migranti vispirms tiks nosūtīti uz centru ostas pilsētā Šenģinā reģistrācijai un veselības pārbaudēm, bet pēc tam nosūtīti uz centriem Ģaderas pilsētā, kur viņi gaidīs savu patvēruma lūgumu apstrādi.

Migrantu centri Albānijā tiks pārvaldīti saskaņā ar Itālijas likumiem un tajos strādās Itālijas drošības dienestu darbinieki, bet tiesneši izskatīs migrantu lietas attālināti no Romas.

Ģaderas centros ir izveidots nodalījums migrantiem, kuru patvēruma lūgumi ir noraidīti, kā arī neliels cietums.

Centri izveidoti, lai ātrāk apstrādātu imigrantu patvēruma lūgumus. Tie paredzēti 39 000 cilvēku izmitināšanai gadā.

Tiek lēsts, ka šī vienošanās Itālijai izmaksās 160 miljonus eiro gadā.

Cilvēktiesību aizstāvju grupas ir apšaubījušas, vai patvēruma meklētājiem tiks nodrošināta pietiekama aizsardzība, taču Itālijas premjerministre Džordža Meloni otrdien noraidīja šo kritiku. "Tas ir jauns, drosmīgs, bezprecedenta ceļš, bet tas lieliski atspoguļo Eiropas garu un tam ir viss nepieciešamais, lai tam varētu sekot arī citas valstis, kas nav ES dalībvalstis," sacīja Meloni.

Pasaulē

Saskaņā ar jaunāko Kopenhāgenā bāzētās Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumu, tikai 37 procenti no tā dēvētajām virszemes ūdenstilpēm, piemēram, ezeriem vai upēm, 2021. gadā Eiropā bija labā vai ļoti labā ekoloģiskā stāvoklī, vēsta “Deutsche Welle”.