Vācijas prokuratūra pirmdien pieprasījusi 12 gadu cietumsodu bijušajam Austrumvācijas Valsts drošības ministrijas "Stasi" virsniekam par slepkavību Berlīnes Frīdrihštrāses stacijā 1974.gadā.
Martins Naumans, kurš tagad jau pārsniedzis 80 gadu slieksni, apsūdzēts par 38 gadus vecā poļa Česlava Kukučkas slepkavību ar mērķētu šāvienu mugurā no slēpņa, kad polis centās šķērsot robežu ar Rietumberlīni.
Dienā, kad notika slepkavība, Kukučka devās uz Polijas vēstniecību Austrumberlīnē. Viņš draudēja uzspridzināt bumbu, ja viņam netiks garantēta iekļūšana Rietumberlīnē. Vēstniecības darbinieki apstiprināja Kukučkas prasību, bet informēja par draudiem Austrumvācijas iestādes.
"Stasi" amatpersonas deva Kukučkam atļauju atstāt Austrumvāciju un nogādāja viņu līdz robežkontroles punktam Frīdrihštrāses stacijā. Taču brīdī, kad polis šķērsoja pēdējo kontrolpunktu, viņš tika nošauts.
"Stasi" virsniekiem bija dots rīkojums padarīt poli nekaitīgu, liecina arhīva dokumenti. Parasti ar to bija domāta mērķa likvidēšana, norāda vēsturnieki.
Tiesas prāvas sākumā martā Naumans ar savu advokātu starpniecību noliedza vainu viņam izvirzītajās apsūdzībās, bet turpmākajās tiesas sēdēs atteicās runāt.
Aizstāvības advokāte Andrea Lībšere pirmdien tiesā apgalvoja, ka nav pierādījumu, ka Naumans bija šāvējs vai ka tika pastrādāta slepkavība, nevis netīša nonāvēšana.
Spriedums šajā lietā gaidāms 14.oktobrī.
Pēc Berlīnes mūra krišanas 1989.gadā Berlīnē tika sākta tiesvedība pret vairākiem bijušajiem Austrumvācijas karavīriem, policistiem un augsta ranga amatpersonām par to cilvēku nogalināšanu, kas mēģināja aizbēgt no komunistiskā režīma jūgā esošās valsts. Kopumā tika notiesāti 130 cilvēki.
Naumana prāva ir pirmā šāda lieta pēdējos divdesmit gados un pirmā reize, kad Austrumvācijas amatpersona apsūdzēta slepkavībā. Parasti šādās lietās tika izvirzītas vieglākas apsūdzības.
Kukučkas nāves apstākļu nizmeklēšana tika sākta 2016.gadā pēc tam, kad "Stasi" arhīvā tika atklāta iespējamā šāvēja identitāte.
Mēģinot šķērsot Berlīnes mūri, laikā no 1961.gada līdz 1989.gadam tika nogalināti vismaz 140 cilvēki un vēl vairāki simti gāja bojā, mēģinot izkļūt no Austrumvācijas pa citiem ceļiem.