Otro gadu pēc kārtas Eiropas lielākajā ekonomikā gaidāma recesija

Vācijas valdība ir samazinājusi savas ekonomikas prognozes un lēš, ka šogad otro gadu pēc kārtas Eiropas lielākajā ekonomikā gaidāma recesija, vēstīja Vācijas laikraksts "Sueddeutsche".

Oficiāls ekonomikas ministra Roberta Hābeka paziņojums par jaunākajām ekonomikas prognozēm gaidāms trešdien.

Vācijas Ekonomikas ministrija lēš, ka šogad valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies par 0,2%, svētdien vēstīja laikraksts "Sueddeutsche". Iepriekšējās prognozēs ministrija gaidīja 0,3% ekonomikas izaugsmi.

Pērn Vācija bija vienīgā no attīstītākajām ekonomikām, kas piedzīvoja recesiju. Valsts ekonomiku ietekmēja rūpniecības izlaides samazinājums, mazāks eksporta pieprasījums un enerģijas cenu krasais kāpums pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.

Tomēr cerības, ka inflācijas samazināšanās un Eiropas Centrālās bankas pirmais procentu likmju samazinājums šogad veicinās atveseļošanos, pēdējos mēnešos arvien vairāk samazinājjušās, jo pieprasījums gan iekšzemē, gan ārvalstīs joprojām ir vājš.

Arī Vācijas vadošie ekonomikas institūti nesen samazināja savas prognozes un tagad paredz, ka šogad ekonomika stagnēs vai saruks par 0,1%.

"Tā vietā, lai uzņemtu tempu, ekonomiku joprojām raksturo vispārēja patērētāju nevēlēšanās tērēt," norādīja "Sueddeutsche".

Ekonomiskie nelabvēlīgie faktori ir saistīti arī ar strukturālām problēmām, tostarp pieaugošo konkurenci no Ķīnas, kvalificētu darbinieku trūkumu un sarežģīto pāreju uz videi draudzīgu ekonomiku.

Tomēr Vācijas valdība ir optimistiska savās prognozēs 2025.gadam, ziņoja laikraksts.

Ekonomikas ministrija trešdien paziņos, ka tagad sagaida 1,1% IKP pieaugumu nākamgad, liecina "Sueddeutsche" rīcībā esošā informācija, salīdzinot ar 1% izaugsmi, kas 2025.gadam tika lēsta iepriekšējā prognozē.

Paredzams, ka 2026.gadā ekonomikas izaugsmes temps paātrināsies līdz 1,6%.

Valdības ierosinātajai "izaugsmes iniciatīvai" ir būtiska loma ekonomikas atveseļošanā, laikrakstam "Sueddeutsche" sacījis Hābeks.

Pasākumi ietver nodokļu atvieglojumus, pastāvīgi samazinātas enerģijas cenas rūpniecībai, mazāku birokrātiju un stimulus, lai noturētu gados vecākus cilvēkus darba tirgū, kā arī piesaistītu ārvalstu kvalificētus darbiniekus.

"Ja pasākumi tiks pilnībā īstenoti, Vācijas ekonomika nākamajos divos gados var augt ievērojami spēcīgāk," laikraksts citēja ministra teikto.