Gruzijas prezidente atsakās parakstīt likumprojektu pret "LGBTQ propagandu"

© unsplash.com

Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili atteikusies parakstīt pretrunīgi vērtēto likumprojektu par ģimenes vērtībām, kuru kritiķi uzskata par tiešā veidā vērstu pret seksuālo minoritāšu tiesībām, trešdien paziņojušas amatpersonas.

Septembrī parlamenta balsojumā, kuru opozīcija boikotēja, visi klātesošie 84 Gruzijas valdošās partijas "Gruzijas sapnis" deputāti nobalsoja par likumprojektu. Pret nebalsoja neviens deputāts. Šis parlamenta lēmums ir vēl vairāk saasinājis spriedzi valstī pirms 26.oktobrī paredzētajām parlamenta vēlēšanām.

"Prezidente Zurabišvili atteicās parakstīt likumprojektu un nosūtīja to atpakaļ parlamentam, neuzliekot tam veto," paziņoja prezidentes biroja preses pārstāve.

Sagaidāms, ka likumprojektu parakstīs parlamenta spīkers Šalva Papuašvili.

Likumprojekts "par ģimenes vērtībām un nepilngadīgo aizsardzību" atgādina līdzīgu Krievijas likumu, kas tiek izmantots LGBTQ tiesību ierobežošanai. Likumprojekts paredz izglītības iestādēs un televīzijas raidījumos ierobežot "viendzimuma attiecību un incesta propagandu".

Tiesību aizsardzības grupas kritizējušas likuma tekstu, kas homoseksuālas attiecības pielīdzina incestam.

Likumprojekts arī aizliedz dzimuma maiņu, adopciju homoseksuālām un transseksuālām personām, kā arī anulē ārvalstīs noslēgtas viendzimuma laulības.

Brisele pagājušajā mēnesī paziņoja, ka ierosinātais likumu kopums "grauj gruzīnu pamata tiesības un rada risku, ka daļa iedzīvotāju tiks vēl vairāk stigmatizēti un diskriminēti". Brisele ir paziņojusi, ka likumprojekta pieņemšana radīs nopietnas sekas Tbilisi ceļā uz Eiropas integrāciju un radīs turpmāku spriedzi Eiropas Savienības (ES) un Gruzijas attiecībās.

Papuašvili savukārt sacīja, ka likumprojekta mērķis ir stiprināt nepilngadīgo aizsardzības mehānismus un ģimenes vērtības, kas balstās uz sievietes un vīrieša savienību.

Nesen Gruzija pieņēma likumu par "ārvalstu ietekmi", kas bija vērsts pret nevalstiskajām organizācijām un izraisīja nedēļām ilgus protestus pret valdību un izsauca Rietumu nosodījumu.

"Gruzijas sapnis", kas atrodas pie varas Gruzijā ir kopš 2012.gada, pēdējos divos gados kļuvusi arvien noraidošāka pret Rietumiem un liberālām vērtībām. Kritiķi apsūdz to par tuvināšanos Krievijai un apdraudējumu Gruzijas centieniem iestāties Eiropas Savienībā.

Pasaulē

Krievija gatavojas sākt pilna mēroga karu ar NATO – par šādu iespējamību nesen paziņoja Vācijas federālais izlūkdienests. Šo iespējamību pastiprināja arī ziņa, ka Krievijas diktators Putins gatavojas no 1. aprīļa līdz 15. jūlijam armijā iesaukt 160 000 pilsoņu vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Vai drīz varam sagaidīt okupantu pūļus pie Latvijas robežas? Jautājums ir skarbs, taču pamatots. Tomēr jāatgādina, ka militārā kontingenta papildinājums Krievijā notiek divas reizes gadā, tā ka šis ir vienkārši kārtējais iesaukums.

Svarīgākais