"Situācija ir nopietna." Uz Polijas robežas pastiprinās nelegālo imigrantu spiediens

© Dmitrijs Suļžics/MN

Polijas robeža ar Baltkrieviju pēdējo nedēļu laikā piedzīvo pieaugošu nelegālo imigrantu spiedienu, un situācija atkal kļuvusi nopietnāka, ceturtdien atzinis aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs.

Polija jau kopš 2021.gada pieredz Minskas organizētus masīvus nelegālo imigrantu mēģinājumus iekļūt Eiropas Savienībā (ES) no Baltkrievijas teritorijas.

"Situācija ir nopietna. Pēdējo nedēļu laikā spiediens uz robežas ir pieaudzis. Pēc jūlija un augusta, kas bija relatīvi mierīgi mēneši, septembrī nelikumīgo robežas šķērsošanas gadījumu skaits pieaudzis," apmeklējot Podlases vojevodisti valsts austrumos, norādīja Kosiņaks-Kamišs.

Viņš piebilda, ka līdz šim septembrī reģistrēti vairāk nekā 2500 nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumi, bet pēdējo deviņu mēnešu laikā, to skaits pārsniedzis 26 000. Tas ir tikpat, cik visā 2023.gada laikā.

Ministrs pieminēja arī aizturētos cilvēku kontrabandistus, kas norāda nelegālajiem imigrantiem robežas šķērsošanas vietas un transportē tos uz zemes iekšieni.

Kosiņaks-Kamišs uzsvēra, ka varasiestādes pret to nesaudzīgi cīnīsies, jo tas ir likumpārkāpums, kas apdraud Polijas drošību.

Pašreizējā premjerministra Donalda Tuska pārstāvētā liberāli konservatīvā partija "Pilsoniskā platforma" (PO), atrodoties opozīcijā, kritizēja iepriekšējo valdību, kuru veidoja nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS), par "nehumānu" izturēšanos pret tā dēvētajiem bēgļiem.

Taču, nonākot pie varas pēc pagājušajā gadā notikušajām parlamenta vēlēšanām, Tuska vadītā valdība ieņēmusi daudz stingrāku nostāju pret nelegālajiem imigrantiem.

Jūlijā Tusks paziņoja par īpašas buferzonas izveidošanu gar robežu, lai apkarotu cilvēku kontrabandu un atvieglotu robežsargu un citu drošības dienestu darbību.

"Valsts pienākums ir sargāt un aizstāvēt robežu, izmantojot visas metodes," norādīja Tusks, piebilstot, ka Krievija un Baltkrievija nelegālos imigrantus izmanto kā hibrīdkara instrumentu pret Rietumiem un ka Polija nepadosies šim spiedienam.

Pasaulē

Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi trešdien četrpadsmito dienu pēc kārtas turpinājās protesti pret valdības lēmumu atteikties no valsts tuvināšanās ar Eiropas Savienību (ES), savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons aicināja Gruzijas varas iestādes atbrīvot aizturētos demonstrantus.

Svarīgākais