Austrija pēc plūdiem ir gadiem ilgu atjaunošanas darbu priekšā

© Ekrānuzņēmums / X

Austrijā atjaunošanas darbi pēc postošajiem plūdiem, kas pagājušajā nedēļā un šonedēļ piemeklēja Centrāleiropu, ilgs gadiem, ceturtdien paziņojusi Lejasaustrijas federālās zemes premjerministre Johanna Mikla-Leitnere.

Atjaunošana ilgs nevis pāris dienas, nedēļas vai mēnešus, bet gadus, sacīja Mikla-Leitnere, piebilstot, ka nepieciešama nacionālā solidaritāte.

Plūdi Austrijā sevišķi smagi skāra Lejasaustriju, kas apņem Vīni. Šajā federālajā zemē plūdu dēļ vēl arvien nav apdzīvojamas aptuveni 300 ēkas. Pirms pāris dienām šādu ēku skaits bija ap 1400.

Varasiestādes norāda, ka joprojām nespēj precīzi novērtēt postījumu apmērus.

Federālā valdība ir palielinājusi ārkārtējo situāciju fondu līdz miljardam eiro. Šos līdzekļus būs iespējams izmanto bojātās infrastruktūras atjaunošanai, kā arī palīdzībai privātpersonām, kuru īpašums cietis plūdos.

Kā jau ziņots, vētra "Boriss" kopš pagājušās nedēļas ir izraisījusi lietusgāzes un plašus plūdus, kuros gājuši bojā cilvēki Austrijā, Čehijā, Polijā un Rumānijā.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais