Nīderlandes karalis nāk klajā ar patvēruma meklētājiem nevēlamu paziņojumu
Nīderlande īstenos "ātrāku, stingrāku un pieticīgāku" patvēruma politiku, jo imigrācija "rada spiedienu uz mūsu iestādēm un sadzīvošanas veidu", otrdien paziņoja Nīderlandes karalis Villems Aleksandrs.
Parlamenta atklāšanas sanāksmē izklāstot valdības politikas prioritātes, karalis sacīja, ka ministru kabinets darīs "visu, kas ir tā spēkos (..) lai samazinātu patvēruma pieteikumu skaitu".
"Atslēgas vārdi ir ātrāka, stingrāka un pieticīgāka" patvēruma politika, sacīja karalis, nolasot runu, kuru bija uzrakstījis premjerministrs Diks Shofs un viņa labējā valdība.
Runa tika teikta "Prinču dienā", kas ir svarīgs notikums Nīderlandes politiskajā kalendārā, kad karaliskā ģimene dodas procesijā pa Hāgas ielām.
Dažas dienas pirms šīs runas Nīderlandes valdošā koalīcija izklāstīja līdz šim stingrākos imigrācijas pasākumus, kurus Shofs pamatoja ar "patvēruma krīzi".
"Kamēr mēs virzāmies uz Eiropas Patvēruma un migrācijas pakta ieviešanu 2026.gadā, Nīderlande piemēros daudz stingrāku uzņemšanas režīmu," sacīja karalis.
Tie, kas nepildīs rīkojumus par atgriešanos mītnes zemēs, tiks sodīti, un pasākumi Nīderlandes pases iegūšanai tiks padarīti stingrāki, piebilda Villems Aleksandrs.
Shofa vadītajā koalīcijā ir Gērta Vildersa vadītā galēji labējā Brīvības partija (PVV), labēji populistiskā agrārā Zemnieku pilsoņu kustība (BBB), liberāli konservatīvā Tautas partija brīvībai un demokrātijai (VVD) un konservatīvā pretkorupcijas partija "Jaunais sabiedriskais līgums" (NSC).
Šajā koalīcijā jau ir parādījušās domstarpības. NSC parlamentārā līdere Nikolīna van Vronhovena pirmdien paziņoja, ka viņas partija balsos par stingrākiem imigrācijas pasākumiem tikai tad, ja tiem piekritīs konsultatīvā institūcija Valsts padome.
Tas izraisīja niknu reakciju no Vildersa puses, kurš sociālo mediju platformā "X" ierakstīja, ka "Nīderlandē ir milzīga patvēruma krīze un tā netiks atrisināta, iepriekš aizbēgot un draudot (..) balsot ar nē."
Pagājušā gada novembrī PVV guva pārliecinošu uzvaru Nīderlandes parlamenta vēlēšanās, taču valdības veidošanai tai bija nepieciešami koalīcijas partneri. Lai panāktu vienošanos par koalīcijas izveidošanu, Vilderss piekrita atteikties no premjera amata, kā arī atmeta vairākas savas vispretrunīgāk vērtētās prasības, piemēram, mošeju celtniecības aizliegumu.