Kremļa propagandisti uzbrūk Krievijas Centrālajai bankai
Aizvadītajā nedēļā Kremļa propagandisti spļāva zilus uguņus saistībā ar ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena un Lielbritānijas ārlietu ministra Deivida Lemija vizīti Kijivā. Dusmu iemesls - pārrunas par atļauju Kijivai dot triecienus ar Rietumu ieročiem pa militārās infrastruktūras objektiem Krievijas teritorijā. Kremlis jau paziņoja, ka to uzskatīs par NATO kara pieteikumu Krievijai un atbilde būšot nekavējoša, tostarp pielietojot taktiskos kodolieročus.
Līdztekus par propagandistu peramo zēnu kļuva Krievijas Centrālā banka, kas tika apvainota sabotāžā un gandrīz vai valsts nodevībā saistībā ar tās lēmumu paaugstināt bāzes procentlikmi līdz 19%, tādējādi padarot dārgākus kredītus.
Aizvadītās nedēļas nogalē pēc Krievijas Centrālās bankas paziņojuma, ka cīņā pret inflāciju un pārmērīgu kreditēšanu tiks paaugstināta bāzes procentlikme līdz 19%, visi pašpasludinātie politologi un ekonomisti metās pārmest bankas vadībai, ka tā nepamatoti bremzē ekonomikas izaugsmi un "nesaprot" Krievijas aktuālo situāciju. Izskanēja pārmetumi, ka šajā brīdī, kad valdošais noskaņojums esot "visu frontei, visu uzvarai", Krievijas Centrālā banka vēloties bremzēt ekonomiku.
Odiozais Krievijas domes deputāts ģenerālis Andrejs Guruļovs pat paziņoja, ka bankas vadība ir sabotieri un tās lēmumi uzskatāmi par sabotāžu, un par to būtu jānosaka kriminālatbildība.
Līdztekus Solovjovs kliedza, cik tas esot nepareizi, ka kara laikā nedraudzīgais Starptautiskais Valūtas fonds viesojas Centrālajā bankā, jo viņi būtu no turienes jāpatriec.
Tikmēr Centrālās bankas pārstāvji pauž bažas par Krievijas iedzīvotāju parādu nastu un min tādus ekstrēmus gadījumus, ka uz vienu parādnieku tika atrasti 27 kredīti. 2024.gada maija beigās Krievijas iedzīvotāji bankām bija parādā 35 triljonus 221 miljardu 348 miljonus rubļu. Gada laikā pieaugums bija gandrīz 22%. Patēriņa kreditēšana gada griezumā pieauga par 18%, ko ekonomisti skaidro ar kredītkaršu popularitāti. Turklāt tikai kopš gada sākuma auto kreditēšana ir palielinājusies par 26%, un tas nav pārsteidzoši: automašīnu pieejamība ir rekordzemā līmenī. Pat lombardi uzrāda pozitīvu dinamiku: tur līgumu skaits paliek nemainīgs, bet vidējais rēķins ir pieaudzis dārgmetālu sadārdzināšanās dēļ.
Nav pārsteigums, ka Centrālo banku uztrauc augstā inflācija un kreditēšanas burbulis, kuram plīstot, ir risks atkārtoties pagājušā gadsimta 90.gadu beigu traumatiskajai pieredzei. Tāpat nav pārsteigums, ka propagandisti šādas prognozes izsmej un sludina arī turpmāku nepārejošu izaugsmi.
Tikmēr domnīca "War on rocks" raksta, ka "valstī, kurā vairāk nekā puse iedzīvotāju dzīvo no valsts pabalstiem un nabadzības līmenis 2021.gadā pārsniedza 13% (lai gan paši nabadzības kritēriji ir daudz zemāki nekā Rietumos), un kur 62 procentiem krievu nav uzkrājumu, Krievijai ilgtermiņa risks ir nonākt ekonomiskajā situācijā, kas ir identiska tai, kāda bija pirms Padomju Savienības sabrukuma".
Ja Krievija plānoja, sākot ar 2025.gadu, samazināt savus militāros izdevumus, tagad viss liecina, ka tie tiks saglabāti pašreizējā līmenī un, iespējams, pat palielināti, arī norāda domnīca. "Lai gan Krievijai joprojām ir finansiālas iespējas finansēt visus federālā budžeta posteņus līdz 2024.gadam, tostarp iebrukumu Ukrainā, pateicoties tās finanšu rezervēm, situācija varētu mainīties jau 2025.gadā. Tā kā federālās valdības ieņēmumi (no eksporta un nodokļiem) nav pietiekami, lai segtu izdevumus (un starpību vairs nevar segt, izmantojot rezerves), Krievija drīzumā varētu būt spiesta izdarīt krasas budžeta izvēles," uzskata domnīca.