Vai mēs joprojām varam justies droši, komentē NATO spēku rezerves pulkvedis Sauļus Guzevičus, raksta tv3.lt.
Lai gan, runājot par iespējamo Krievijas iebrukumu Baltijas valstīs, eksperts saka, ka izlūki, visticamāk, laicīgi pamanītu ienaidnieka spēkus, viņš neizslēdz cilvēciskas kļūdas, kas varētu maksāt valsts drošību.
Viņš arī skaidro, ka pastāvīga Krievijas spēku pozīciju maiņa, kā tas tika darīts pirms iebrukuma Ukrainā, var maldināt, tāpēc svarīgi nezaudēt piesardzību. Viņš domā, ka pat preventīvo pasākumu veikšana un arvien pieaugošā robežas drošība jau ir milzīgs solis drošības nodrošināšanai.
“Domāju, ka pie šī jautājuma tiek sākts nopietns darbs. Mēs redzam daudz labu izmaiņu un, runājot par robežas stiprināšanu, redzam, ka tiek pieliktas pūles un jau tiek radīti šķēršļi smagajai bruņutehnikai. Tas tiek darīts fiziski. Lietuvas valsts aizsardzības ministrija robežsargiem pērk ložmetējus, kas jau ir nopietns pastiprinājums robežsargiem. Pēdējā laikā mēs redzam, ka vārdi saskan ar darbiem. Žēl, ka tas ir tikai tagad, jo tam vajadzēja notikt jau sen”, saka Guzevičus.
Jautāts par Latvijā nokritušo Krievijas dronu, pulkvedis neizslēdz iespēju, ka tas varētu būt bijis apzināts un stratēģisks gājiens, taču skaidro, kāpēc un kā drons nonācis Latvijas teritorijā.
“Ja paskatāmies mazliet dziļāk, visticamāk, ka ukraiņi sākuši aktīvi izmantot radioelektroniskās kaujas sistēmas un, droniem ielidojot to darbības zonā, tie krīt, nolaižas vai pazaudē vadību, pilnībā nojūk to orientieris ieprogrammētajā virzienā un tas lido tur, kur iznāk. Tā viņi parādās Rumānijā, Polijā, Latvijā.”
Bet mums tas ir nopietns signāls. Lietuvas valsts prezidents ir teicis, ka tas skaidri parāda nepieciešamību stiprināt pretgaisa aizsardzības sistēmas”.
Taču pēc Krievijas bezpilota lidaparāta notriekšanas Latvijā atbildes no NATO puses nebija, un ekksperts paskaidro, kāpēc.
"Galu galā NATO ir aizsardzības organizācija, kuras galvenais mērķis ir deeskalēt konfliktu. Nevar gaidīt nekādas agresīvas, sasteigtas darbības, taču domāju, ka secinājumi tur noteikti tiks izdarīti,” apliecina Sauļus Guzevičus.
Viņš arī skaidro, ka krievu galvenais mērķis ir iznīcināt energoobjektus: “Vērojot karu Ukrainā, redzam, ka būtībā agresors vēršas pret enerģētiski stratēģiskiem objektiem, lai, ziemai nākot, cilvēki dzīvotu bez elektrības, apkures un būtu salūzuši. Tas norāda, z kuru objektu drošību būtu jākoncentrējas visvairāk.
Dabiski, ka vidējais pretgaisa aizsardzības rādiuss ir 50 km, tāpēc šādi objekti ir pilsētas, lidostas ir ārkārtīgi svarīgas, jo tās ir vārti. Un pat ja, piemēram, Suvalku koridors kādu laiku būtu slēgts, mums joprojām ir gaisa koridors, mums ir jūras koridors un tie vārti, it īpaši, kad Zviedrija iestājās NATO. Bet katriem vārtiem vajag aizsargu.”
"Grūti laiki padara stiprus vīrus, labi laiki - vājus. Diemžēl mēs esam mazliet iemidzināti no labas dzīves un izvairīšanās no tā, lai atzītu problēmu. Jo tas liek pamest komforta zonu un rīkoties,” ir pārliecināts Guzevičus.