Zviedrijā piemin Baltijas valstu bēgļu piestāšanu Gotlandes krastos

Baltijas valstu pārstāvji, tajā skaitā arī Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), šajās dienās Zviedrijā pieminēja Baltijas valstu bēgļu piestāšanu pirms 80 gadiem Gotlandes krastos, aģentūru LETA informē Saeimas preses dienestā.

Pieminot 80 gadus, kopš vairāki desmiti tūkstoši Baltijas valstu iedzīvotāju, tostarp latvieši, bēgot no okupācijas varas, veica bīstamo ceļojumu zvejnieku laivās pāri Baltijas jūrai uz Zviedrijas krastiem, Mieriņa kopā ar Igaunijas priekšsēdētāju un Lietuvas parlamenta priekšsēdētājas vietnieku Zviedrijā, Gotlandē, piedalās pasākumā "80 gadi pirms, 80 gadi pēc".

Mieriņa uzsvēra, ka daudzi latvieši, igauņi un lietuvieši bija spiesti pamest savas mājas, savu dzimteni un meklēt patvērumu Zviedrijā un tieši Gotlandē. Viņa izteica pateicību zviedru sabiedrotajiem, Gotlandes iedzīvotājiem par rūpēm un atbalstu. Zviedru atbalsts deva iespēju ne vien mūsu tautiešiem uzsākt jaunu dzīvi prom no mājām, bet arī uzturēt un kopt latvietību un tādējādi uzturēt dzīvu cerību par Latvijas valstiskuma atjaunošanu.

Pasākuma laikā Slītes ostā notika piemiņas brīdis. Tā bija viena no ostām, kurā pirms aptuveni 80 gadiem bēgļu laivās ieradās vairāki desmiti tūkstošu Baltijas valstu bēgļu, tostarp aptuveni seši tūkstoši latviešu, kas bēga no padomju agresijas, no okupācijas režīma nežēlīgajām represijām.

Pēc tam Saeimas priekšsēdētāja kopā ar Igaunijas parlamenta priekšsēdētāju Lauri Husaru, Zviedrijas parlamenta priekšsēdētāju Andreasu Norlēnu un Lietuvas Seima priekšsēdētājas vietnieku Žīgimantu Paviļoni piedalījās piemiņas dievkalpojumā un Latvijas, Igaunijas un Lietuvas mākslinieku koncertā Visbijas vēsturiskajā Doma baznīcā.

Gotlandē Mieriņa tikās ar Zviedrijas spīkeru un Gotlandes gubernatoru, kurā viņa pauda, ka gan vēsturiskais konteksts un ģeogrāfija, gan politiskā realitāte un intereses liek mums uzlūkot ciešāku Baltijas un Zviedrijas, Ziemeļvalstu sadarbību ne vien kā politiski un ekonomiski izdevīgu, bet kā absolūtu nepieciešamību.

Visbijā Baltijas parlamentu priekšsēdētāji uzklausīja tautiešu pieredzes stāstus par ģimeņu bēgļu gaitām uz Zviedriju pirms 80 gadiem, kā arī apmeklēja diasporas koncertu.

Kathammarsvīkā, kur 1944. gadā tika ierīkots bēgļu centrs, Mieriņa tikās ar latviešu bēgļu pēctečiem un apmeklēja jaunatklāto piemiņas plāksni latviešu bēgļiem. Baltijas valstu spīkeri viesojās arī Baltijas jūras Tulkotāju un rakstniecības centrā, kura paspārnē tapuši arī nozīmīgi Latvijas literatūras oriģināldarbi. Tāpat Baltijas valstu spīkeri apmeklēja Gotlandes militāro bāzi, kur sprieda par reģionālās aizsardzības un atturēšanas stiprināšanu.