Siliņa atklāj, ko pārrunājusi ar Zelenski
Latviju un Ukrainu vieno kopīgas vērtības un kopīga nākotne eiroatlantiskajās struktūrās, ceturtdien pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Kā aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā, amatpersonas apsprieda kopīgu rīcību ceļā uz Ukrainas uzvaru un taisnīgu mieru.
Ministru prezidente pateicās Zelenskim par sirsnīgo uzņemšanu Ukrainā, kā arī Ukrainas tautai par tās drosmi un vizītes laikā saņemtajiem daudzajiem labajiem vārdiem par Latviju.
Līdztekus premjere apliecināja, ka Latvija turpinās atbalstu Ukrainai, kas cīnās par savu brīvību, cilvēkiem, Eiropas vērtībām un drošību.
Amatpersonas pārrunāja Ukrainas plānus par otrā Ukrainas miera samita rīkošanu, kā arī Ukrainas eiroatlantisko integrāciju. Ministru prezidente uzsvēra, ka Latvija atbalsta Ukrainas ceļu, lai tā kļūtu par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti.
Tāpat premjere pauda, ka Latvija turpinās iestāties par Ukrainu Apvienoto Nāciju Organizācijā un citos starptautiskajos formātos, lai Ukraina saņemtu pēc iespējas lielāku un ātrāku finansiālo, humanitāro, politisko un cita veida atbalstu.
Ministru prezidente sarunā ar Zelenski atzinīgi novērtēja arī Ukrainas operāciju Kurskas reģionā, kas Ukrainai devusi iniciatīvu, aizstāvoties pret agresorvalsti Krieviju.
"Mūsu pagātne atšķiras, bet mūsu kopīgā nākotne ir eiroatlantiskajās struktūrās - brīvo un demokrātisko valstu saimē. Ukraina ir nesusi smagus upurus un varonīgi cīnījusies, aizsargājot pašu svētāko, kas jums pieder - savu valsti, zemi un brīvu tautu. Latvija vienmēr būs Ukrainas draugs, un mēs rīkosimies kopīgi, lai sasniegtu Ukrainas uzvaru un taisnīgu mieru," uzsvēra Siliņa.
Kā ziņots, Latvijas militārais atbalsts Ukrainai šogad un nākamos gados ir 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP) gadā.
Siliņa ar Zelenski pārrunāja 2024.gada trešo militārā atbalsta pakotni Ukrainai, Latvijas un Lielbritānijas vadītās dronu koalīciju, kā arī 2025.gada militārā atbalsta gatavošanu un Ukrainas rekonstrukcijas projektus.
Jau ziņots, ka 2024.gada trešajā pakotnē būs rotas lieluma izlūkošanas kaujas kāpurķēžu bruņutehnikas vienības (CVRT), droni, karavīru individuālais ekipējums un kaujas inženieriem paredzētais aprīkojums. Tāpat Latvija šogad turpinās apmācīt un ekipēt kopumā aptuveni 4000 Ukrainas karavīru, un līdzīgs skaits tiks apmācīts arī 2025.gadā.
Ministru prezidente trešdien tikās arī ar Ukrainas Verhovna Radas priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku, pārrunājot Latvijas turpmāko atbalstu Ukrainai un tās eiroatlantiskajai integrācijai, kā arī gaidāmo Krimas platformas parlamentārais samitu, kas notiks Rīgā šī gada oktobrī.
Premjere izteica pateicību Stefančukam par ieguldījumu Latvijas un Ukrainas draudzībā.