Saskaņā ar NASA datiem, kosmosa kuģis “Europa Clipper” jau nākamajā mēnesī tiks palaists, lai izpētītu un meklētu apdzīvojamības pazīmes uz viena no Jupitera pavadoņiem, raksta “CNN”.
Lai dotos misijā, kosmosa kuģim bija jānovērš problēma ar kosmosa kuģa tranzistoriem, kas palīdz kontrolēt transportlīdzekļa elektrības plūsmu, jo inženieri bija nobažījušies par komponentu izdzīvošanu Jupitera skarbajā starojuma vidē.
Plašas tranzistoru pārbaudes notika četrus mēnešus NASA laboratorijās, un
komanda spēja savlaicīgi pabeigt nepieciešamos testus, novēršot palaišanas aizkavēšanos par 13 mēnešiem, lai izpētītu ar ledu klātu pasauli, kurai varētu būt potenciāls uzturēt dzīvību tās sāļajā zemūdens okeānā. Uz “Europa Clipper” ir aprīkojums, kas varētu noteikt, vai dzīvība ir iespējama arī citā vietā mūsu Saules sistēmā, izņemot Zemi.
Tagad “Europa Clipper” ir apstiprināts palaišanai, bez izmaiņām tā misijas plānā, mērķos vai trajektorijā.
Jupiters ir lielākā planēta mūsu Saules sistēmā, un tā magnētiskais lauks ir 20 000 reižu spēcīgāks nekā Zemei. Magnētiskais lauks notver uzlādētās daļiņas un paātrina tās. Ātri kustīgās daļiņas atbrīvo enerģiju intensīva starojuma veidā, tapēc jebkuram kosmosa kuģim, kas virzās uz Jupiteru, ir nepieciešama pret radiāciju izturīga elektronika.
"Uz Jupitera ir vairāk radiācijas nekā uz jebkuras planēta mūsu Saules sistēmā, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc Jupitera sistēmas izpēte ir tik sarežģīta," sacīja Džordans Evans, “Europa Clipper” projektu vadītājs.
Kad 2003. gadā Kērts Nīburs, “Europa Clipper” programmas zinātnieks, sāka strādāt NASA, viņš teica, ka katru gadu centieni panākt “Europa Clipper” projektēšanu un izgatavošanu ir šķitis arvien grūtāk.
“Mēs zinājām, ka tas būs tā vērts. Tā ir iespēja mums izpētīt nevis pasauli, kas varētu būt apdzīvojama pirms miljardiem gadu, bet gan pasauli, kas varētu būt apdzīvojama šodien. Tā ir iespēja veikt pirmo šī jaunā veida pasaules izpēti, ko esam atklājuši pavisam nesen un kas pilnīgi atšķiras no tā, ko mēs esam redzējuši iepriekš. “Europa Clipper” nav dzīvības noteikšanas misija,” piebilda Nīburs.
Misijas galvenie mērķi ir izdomāt, vai uz planētas pavadoņiem ir vajadzīgās sastāvdaļas dzīvības uzturēšanai, tostarp ūdens, enerģija un ķīmija.
"Ja mēs tur nokļūsim un veiksim šo izmeklēšanu, un atklāsim, ka tajā ir visas sastāvdaļas un tā ir apdzīvojama, tas nozīmē, ka vienā Saules sistēmā ir divas vietas, kurās ir visas dzīvībai nepieciešamās sastāvdaļas, kas ir piemērotas dzīvošanai tagad un tajā pašā laikā,” sacīja Nīburs.
"Padomājiet par to, ko tas nozīmē, ja jūs attiecināt šo rezultātu uz miljardiem un miljardiem citu saules sistēmu šajā galaktikā," viņš piebilda.