Centrālamerikas valsts atņem pilsonību 135 trimdā izraidītajiem politieslodzītajiem

© unsplash.com

Nikaragva otrdien atņēma pilsonību 135 bijušajiem politieslodzītajiem, kas 5.septembrī tika atbrīvoti un atstāja valsti, dodoties uz Gvatemalu.

Par šo atvadu sodu paziņoja tiesu vara, kuru kontrolē Nikaragvas autoritārais prezidents Daniels Ortega un viņa sieva viceprezidente Rosario Muriljo.

Tiesa galvaspilsētā Managvā paziņoja, ka 135 trimdā izraidītajiem tiek atņemta pilsonībā pēc viņu notiesāšanas par "noziedzīgām darbībām, kuras apdraud Nikaragvas tautas suverenitāti, neatkarību un pašnoteikšanos".

Tiesa arī izdeva rīkojumu par visu viņu aktīvu konfiscēšanu.

Trimdas opozicionāru skaits, kuriem kopš 2023.gada sākuma ir atņemta Nikaragvas pilsonība, tagad ir pieaudzis līdz 451 cilvēkam.

2023.gada februārī Nikaragva atbrīvoja 222 politieslodzītos, kas devās uz ASV. Pagājušajā nedēļā atbrīvotajiem arī ir iespēja pārcelties uz ASV.

ANO ir brīdinājusi, ka jauns likums var novest pie smagākām represijām pret Ortegas pretiniekiem. Saskaņā ar šo likumu, kas stājās spēkā pagājušajā nedēļā, Nikaragvas pilsoņiem var draudēt līdz 30 gadu cietumsods un īpašuma konfiskācija par tādām darbībām kā "kibernoziegumi" un "noziegumi pret valsti vai institūcijām".

Pasaulē

Katru piektdienu Krievijas Tieslietu ministrija papildina savu tā saucamo ārvalstu aģentu sarakstu. Sarakstā iekļautie cilvēki automātiski tiek ieskaitīti valsts ienaidnieku kārtā – viņiem draud naudas sodi un pēc tam arī kriminālatbildība par to, ka viņi sociālajos tīklos nav norādījuši savu statusu vai arī nav iesnieguši, piemēram, valsts pieprasītos nepieciešamos ziņojumus par saiknēm ar ārzemēm. Par to, kā izpaužas šīs represijas un karš pret saviem pilsoņiem, informāciju apkopojuši ziņu platformas “www.currenttime.tv” žurnālisti.

Svarīgākais