Lībijas austrumdaļā bāzētā administrācija pirmdien paziņoja, ka slēdz naftas atradnes tās kontrolētajā teritorijā un aptur naftas ieguvi un eksportu, pieaugot saspīlējumam starp šo administrāciju un ANO atzīto Lībijas valdību Tripolē.
Bengāzī pilsētā bāzētā administrācija paziņoja sociālo mediju platformā "X", ka tā "aptur visu naftas ieguvi un eksportu līdz turpmākam paziņojumam", kā iemeslu minot "nepārvaramas varas" radītus apstākļus.
Tā saistīja savu rīcību ar "atkārtotiem uzbrukumiem Centrālās bankas līderiem, darbiniekiem un administrācijai". Tripolē bazētā Lībijas Centrālā banka pārvalda Lībijas naftas resursus un valsts budžetu.
Bengāzī bāzētā administrācija paziņoja, ka "ārpus likuma esošas grupas" ir atbildīgas par mēģinājumu kontrolēt "Lībijas svarīgāko finanšu institūciju".
Centrālā banka 18. augustā paziņoja, ka "aptur visas operācijas" pēc šīs bankas informācijas tehnoloģiju (IT) vadītāja nolaupīšanas. Nolaupītais IT vadītājs pirmdien tika atbrīvots, un centrālā banka paziņoja par savu operāciju atsākšanu.
Vietējie mediji ziņoja, ka bruņoti vīrieši pirms nedēļas bija aplenkuši centrālo banku, lai piespiestu tās prezidentu Sediku al Kabiru atkāpties no amata.
Bengāzī bāzētā administrācija pirmdien paziņoja, ka varas iestādes Tripolē pārņēmušas centrālo banku un paziņojušas par Kabira atkāpšanos.
Pēc Lībijas līdera Muammara Kadafi gāšanas un nogalināšanas 2011. gadā Lībiju pārvalda divas konkurējošas institūcijas. Tripolē bāzēto valdību atzīst ANO, bet valsts austrumos bāzēto parlamentu atbalsta kaujinieku līderis Halīfa Haftars.
Lielākā daļa Lībijas naftas atradņu atrodas Haftara kontrolētos rajonos.