Tiesa Vācijā noraida bijušās koncentrācijas nometnes sekretāres apelāciju

Vācijas Federālā tiesa otrdien atstāja spēkā zemākās instances tiesas spriedumu, ar kuru bijusī Štuthofas koncentrācijas nometnes sekretāre atzīta par līdzvainīgu vairāk nekā 10 000 cilvēku slepkavībās, kas pastrādātas laikā no 1943.gada jūnija līdz 1945.gada aprīlim.

Leipcigā izvietotā krimināltiesas palāta noraidīja apelācijas prasību atcelt Iceho reģionālās tiesas 2022.gada decembrī pieņemto spriedumu.

Reģionālā tiesa šobrīd 99 gadus vecajai sievietei piesprieda divus gadus ilgu nosacītu cietumsodu par līdzdalību 10 505 slepkavībās un piecos slepkavības mēģinājumos.

Irmgarde F. no 1943.gada jūnija līdz 1945.gada aprīlim, tolaik būdama tikai 18-19 gadus veca, pildīja stenogrāfistes un mašīnrakstītājas pienākumus Štuthofas nometnē okupētajā Polijā.

Prokuratūra apgalvoja, ka viņas darbs birojā nodrošināja netraucētu nometnes vadību un sniedza viņai zināšanas par visiem notikumiem Štuthofas nometnē.

Federālā tiesa ir augstākā Vācijas tiesu instance civillietās un krimināllietās, un otrdienas spriedums vairs nav pārsūdzams.

Tiek uzskatīts, ka šī varētu būt pēdējā tiesas prāva pret nacistiskajiem noziedzniekiem.

Līdz 2011.gadam Vācijā tiesiskajai vajāšanai tika pakļauti tikai tie nacistiskie kara noziedznieki, par kuriem bija pierādījumi par viņu personīgo līdzdalību konkrētos noziegumos.

Taču 2011.gada spriedums Džona Demjaņuka lietā radīja precedentu, kurš rosināja Vācijas varasiestādes atsāk izmeklēšanu virknē citu lietu.

2015.gadā par līdzdalību 300 000 slepkavību tika notiesāts tobrīd 94 gadus vecais Oskars Grēnings, kas pazīstams arī kā "Aušvicas grāmatvedis", bet viņš nomira, tā arī neuzsācis izciest viņam piespriesto četru gadu cietumsodu.

2016.gadā bijušais Aušvicas koncentrācijas nometnes apsargs Reinholds Hannings tika notiesāts par līdzdalību vairāk nekā 170 000 cilvēku slepkavībās. Viņam tika piespriests piecu gadu cietumsods. Viņš nomira gadu pēc notiesāšanas 95 gadu vecumā.

2020.gadā tiesa piesprieda nosacītu divu gadu cietumsodu bijušajam Štuthofas koncentrācijas nometnes apsargam Bruno Dejam, kuram tobrīd bija 93 gadi.

2022.gadā piecu gadu cietumsods tika piespriests tobrīd 101 gadu vecajam bijušajam Zaksenhauzenes koncentrācijas nometnes apsargam Jozefam Šicam, kurš kļuva par vecāko cilvēku, kas notiesāts par līdzdalību kara noziegumos holokausta laikā.

Štuthofas koncentrācijas nometnē, kuru nacisti 1939.gadā ierīkoja netālu no toreizējās Dancigas (tagad Gdaņska Polijā), līdz 1945.gadam kopumā bija ieslodzīti aptuveni 110 000 cilvēki, no kuriem gandrīz 65 000 gāja bojā.

Štuthofas koncentrācijas nometnē savulaik bija ieslodzīti arī Latvijas nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, tostarp Latvijas Centrālās padomes priekšsēdētājs Konstantīns Čakste, kurš gāja bojā 1945.gada februārī tā dēvētā nāves marša laikā, kad nacisti ieslodzītos pārdzina uz Lauenburgas koncentrācijas nometni.