Vācijas prezidents izteicis pateicību Ungārijai

© Pixabay

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers pirmdien izteicis pateicību Ungārijai par tās lomu Vācijas atkalapvienošanās procesā.

Šteinmeiers kopīgā preses konferencē ar Ungārijas prezidentu Tamāšu Šujoku arī pateicās Ungārijai par tās palīdzību Eiropas sašķeltības pārvarēšanā un mudināja Ungāriju izmantot Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts statusu, lai stiprinātu ES.

Vācijas prezidents Ungārijas pierobežas pilsētā Šopronā piedalījās pasākumā par godu 35. gadadienai kopš "Paneiropas piknika", kura laikā simtiem austrumvāciešu pārbēga uz Rietumiem.

1989.gada 19.augustā Austrijas un Ungārijas pilsoniskās sabiedrības grupas uz robežas, kas nošķīra Rietumeiropu no komunistiskajiem austrumiem, rīkoja "Paneiropas pikniku". Kad uz piknika laiku robeža īslaicīgi tika atvērta, ap 600 līdz 700 austrumvāciešu izmantoja iespēju un pārbēga uz Austriju.

Dažas nedēļas vēlāk viņiem sekoja desmitiem tūkstoši tautiešu, kuri tovasar pulcējās Ungārijā, kas atvēra savu rietumu robežu. Šie notikumi lielā mērā sekmēja Dzelzs priekškara krišanu.

Šteinmeiers atzina, ka "Paneiropas pikniks" bija "pagrieziena punkts ceļā uz Vācijas atkalapvienošanos".

"Vācija vienmēr būs pateicīga Ungārijas tautai par tās ieguldījumu mūsu vienotībā," norādīja prezidents, piebilstot, ka Eiropa par savu brīvību un vienotību ir pateicīga arī ungāru tautas drosmei, brīvības mīlestībai un kaislībai pret Eiropu.

"Mums arī šodien nepieciešama šī kaislība pret Eiropu," viņš uzsvēra, norādot, ka ES vienotība un spēks ir jāsaglabā, sevišķi, saskaroties ar jaunām ģeopolitiskām problēmām.

"Ungārijai, kas ir ES prezidējošā valsts, ir svarīga loma, lai stiprinātu vienotību ES un veicinātu konstruktīvu un kopīgu risinājumu rašanu," norādīja Šteinmeiers.

Savukārt Šujoks uzsvēra, ka Ungārija piešķir lielu nozīmi nacionālajai identitātei, kultūrai, tradīcijām, valodai un suverenitātei. "Mēs uzskatām, ka mūsu atšķirīgie viedokļi par Eiropu nešķir mūs, bet vienmēr mūs saista," viņš piebilda.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kura nosliece uz autoritārismu un simpātijas pret Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu izpelnījušās asu kritiku Eiropā, "Paneiropas piknika" atceres pasākumā nepiedalījās.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais