Stājusies spēkā Dabas atjaunošanas regula

Stājusies spēkā Dabas atjaunošanas regula, ar kuru iecerēts stimulēt dalībvalstis veikt plašus dabas un vides vērtību atjaunošanas pasākumus, aģentūru LETA informēja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Regula ir daļa no Eiropas Zaļā kursa un nosaka konkrētus mērķus un pasākumus, lai atjaunotu degradētās ekosistēmas un uzlabotu bioloģisko daudzveidību.

Regula paredz līdz 2030.gadam atjaunot vismaz 20% Eiropas Savienības (ES) sauszemes un jūras teritoriju, neatkarīgi no dabas aizsargājamo teritoriju apmēriem, veicināt sugu un biotopu labvēlīgu aizsardzības stāvokli, palielināt zaļās zonas pilsētas un veicināt ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses, lai saglabātu un atjaunotu dabas resursus.

Regulā ietverti jau iepriekš citos dokumentos noteiktie nosacījumi, un tā nosaka zināmus pienākumus arī neaizsargājamās teritorijās, taču neparedz jaunu aizsargājamo platību palielināšanu, norādīja ministrijā.

Latvijai divu gadu laikā, līdz 2026.gada vidum, būs jāizstrādā nacionālais atjaunošanas plāns, nosakot konkrētus uzdevumus, kā sasniegt regulā noteiktos mērķus. Plāna izstrādē būs jāiesaistās visām nozarēm un nozaru ministrijām. Piemēram, VARAM gatavo priekšlikumus par purvu un zālāju biotopu atjaunošanu, kas pēc pēdējā Eiropas Komisijas ziņojuma par ES nozīmes biotopu un sugu stāvokli ir vismazāk aizsargātas dzīvotnes.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) pauda, ka regula "ieliek laikā un telpā" jau esošos sugu un biotopu aizsardzības un apsaimniekošanas mērķus, juridisko ietvaru un jaunus pienākumus dalībvalstīm.

"Rezultatīva un sekmīga dabas atjaunošanas pasākumu īstenošana būs iespējama, ja mainīsim līdzšinējo pieeju, ka dabu sargā tikai aizsargājamās teritorijās, kā arī aktīvi sadarbosies dažādu nozaru institūcijas un iesaistītās puses," uzskata politiķe.