Par terorisma simbolu dēvētā Osāmas bin Lādena nāve ir amerikāņiem svarīgs vēsturiskās atriebības fakts pirmām kārtām 2001. gada 11. septembra kontekstā, taču globālā džihāda ideoloģiju tas jūtami neietekmēs.
Latvija, kaut arī ir piedalījusies un joprojām piedalās NATO misijās islāmticīgajās valstīs, nav būtiski apdraudēta, jo maz ticams, ka teroristi par atriebes objektu izvēlētos mūsu valsti vai kaimiņvalstis, kaut gan pērn pēc Al Qaeda draudiem Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā nogranda divi sprādzieni.
ASV prezidents Baraks Obama naktī uz pirmdienu paziņoja, ka starptautiskā teroristu tīkla Al Qaeda vadītājs bin Lādens svētdien nogalināts apšaudē ar ASV spēkiem Pakistānā un viņa līķis atrodas ASV rīcībā. Bin Lādena sekotāji pavēstījuši, ka par viņa nāvi atbildēs ASV un Pakistāna. ASV Valsts departaments aicinājis valsts pilsoņus uzmanīties. Piesardzīgiem jābūt arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri tuvākajā laikā paredzējuši apmeklēt par Latviju daudz ietekmīgākas NATO dalībvalstis, kuras, iespējams, varētu ciest no ekstrēmistu grupējumu uzbrukumiem. Latvijas Drošības policija brīdina, ka tuvākajā laikā terorisma draudu līmenis ASV un Eiropā, visticamāk, pat palielināsies, jo teroristi centīsies atriebties par sava līdera bojāeju.
«Es nedomāju, ka draudu līmenis Latvijai palielināsies vai samazināsies,» Neatkarīgajai saka bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Lainis Kamaldiņš. Rezerves brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš uzskata, ka Al Qaeda uzbrukumiem meklēs vai nu atpazīstamu valsti, vai arī tādu, kurā nav spēcīgi pretterorisma dienesti, lai tādējādi demonstrētu savu varu.
K.Krēsliņš atgādina, ka Rīgā tika rīkots, piemēram, NATO samits, tāpēc gluži nezināms Latvijas vārds pasaulē vairs nav. No šādas loģikas viedokļa, arī Baltijas reģions nav pasargāts no teroristu uzbrukuma, vēl jo vairāk tāpēc, ka teroristu plāni ASV jau vairākas reizes ir cietuši neveiksmi.
«DP rīcībā nav informācijas par iespējamiem teroristu plāniem organizēt uzbrukumus Latvijas teritorijā vai pret tās pilsoņiem ārvalstīs,» vakar atbildēja DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa.
L. Kamaldiņš vērtē, ka pašlaik grūti spriest, vai bin Lādens bija tikai simbols, vai viņam bija reāla un ietekmīga vara. Pat, ja viņš pēdējā laikā bija šķietami vai reāli distancējies no Al Qaeda, līdera zaudējums organizācijai ir trieciens un izraisa apjukumu, norāda K. Krēsliņš. «Al Qaeda ir organizācija ar savu struktūru, bet nenoliedzami bin Lādens bija viņu karogs, simbols. Tāpēc psiholoģiskajam ir liela nozīme. Varētu būt, ka sekotāji meklēs kontaktus, lai izietu no melnās zonas un dzīvotu šajā pasaulē,» teroristu iespējamo vēlmi legalizēties pieļauj K. Krēsliņš. Arī DP Pretterorisma centra veiktie terorisma draudu novērojumi liecina, ka bin Lādena bojāeja ir nozīmīgi, kas var ietekmēt Al Qaeda turpmāko darbību. Līdera nāve vājinās grupējuma pozīcijas vai pat apdraudēs pastāvēšanu, informē K. Apse-Krūmiņa.
L. Kamaldiņš uzreiz aizrāda, ka Al Qaeda nav vienīgā ekstrēmistu organizācija. Ne mazāk ietekmīgi ir citi grupējumi, piemēram, Hezbollāh un HAMĀS. Arī K. ApsesKrūmiņas atbildē Neatkarīgajai teikts līdzīgi: «Vienlaikus gan jānorāda, ka pat tad, ja Al Qaeda beigs pastāvēt, tās iedibinātā globālā džihāda ideoloģija turpinās izplatīties un iedvesmot indivīdus dažādos pasaules reģionos veikt teroristiskas darbības. Līdz ar to paredzams, ka radikālā islāma teroristu radītie draudi būtiski nemazināsies.» Turklāt ASV turpina militārās operācijas vairākās musulmaņu valstīs – Afganistānā, Irākā, Ēģiptē, Irānā – un dažas no tām ar savu klātbūtni vai politiski atbalsta arī Latvija. Latvija kā NATO dalībvalsts negrasās atstāt misiju Afganistānā, to vakar apliecināja Valsts prezidents un vienlaikus Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieks Valdis Zatlers.