Kurskas apgabalā valda panika; iedzīvotāji nolād Krievijas armiju un Krievijas varas iestādes

© Pixabay.com

"Es domāju, ka mēs viņus paņemsim, bet izrādījās, ka viņi mūs paņem," par iebrukumu Ukrainā medijiem sacīja kāda Krievijas iedzīvotāja, raksta “The Telegraph”.

Krievi, kuri panikā aizbēga no pierobežas rajoniem pēc Ukrainas bruņoto spēku pārrāvuma, saka, ka bijuši spiesti pamest savas mājas un bēgt, kad sabruka vietējo varas iestāžu kontrole. Panika ātri izplatījās Kurskas apgabala ciematos Krievijas dienvidos, kad Ukrainas bruņotie spēki sarīkoja pirmo ārvalstu iebrukumu Krievijas teritorijā kopš Otrā pasaules kara, raksta britu izdevums “The Telegraph”.

"Mēs nesaprotam, kāpēc viņi nesaka patiesību," kāda sieviete sacīja Krievijas laikrakstam “Kommersant”. "Viņi televīzijā teica, ka šī ir ārkārtas situācija. Kāda ārkārtas situācija, kad uz mūsu zemes atrodas ārvalstu tanki? Tas jau ir īsts karš.”

Svētdien Ukrainas spēki publiskoja videoierakstus, kuros viņi norauj Krievijas karogus no valdības ēkām ciematos ap mazo Sudžas pilsētu, 75 jūdzes uz dienvidrietumiem no Kurskas. Citos video redzami desmitiem mirušu krievu karavīru līķu, kas izkaisīti pa laukiem vai guļ mežmalās. Arī Belovskas apgabala, kas robežojas ar Sudžu, priekšnieks Nikolajs Volobujevs atzina, ka ukraiņu karavīri jau ir ieradušies viņa reģionā un likuši evakuēties.

"Situācija ir stabila, bet ļoti saspringta. Šodien mēs neizprotam visas problēmas pierobežas rajonos," viņš teica. Ukrainas drošības dienesta pārstāvis sacīja, ka uzbrukumā, kurā ieņēma aptuveni 600 kvadrātkilometrus Krievijas teritorijas, bija iesaistīti "tūkstošiem" karavīru.

Ainās, kas ir līdzīgas tām, kādas bija redzamas Ukrainā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gada februārī, desmitiem tūkstošu cilvēku tagad bēg ar automašīnām, velosipēdiem un ātrās palīdzības autobusos, līdzi ņemot maisus ar steigā savāktām mantām.

Krievijas mediji ziņoja, ka bēgošajiem cilvēkiem izveidoti 20 evakuācijas centri, taču tie ātri kļuvuši pārpildīti. “Telegram” augšupielādētajā videoklipā grupa galvenokārt pusmūža sieviešu, kuras aizbēga no Sudžas, aprakstīja savas šausmas un dusmas uz amatpersonām.

"Ārvalstu karavīri, bruņoti ar NATO ekipējumu, ienāca mūsu zemē, un dažu stundu laikā mūsu pilsēta kļuva par drupām," sacīja viņu pārstāvis, ignorējot blakus šņukstošo sievieti. "Mēs pazaudējām savu zemi, savas mājas.”

Cits vīrietis apsūdzēja Krievijas militārpersonas nespējā aizsargāt valsti. Viņš sacīja, ka evakuācija noritot haotiski un cilvēki bija spiesti bēgt "apakšveļā", bet bērni bija "ietīti lupatās".

"Vienā izolētā ciematā cilvēkiem bija jāpeld pāri upei," viņš teica. Citā video sieviete, kas sēdēja evakuācijas autobusā, sacīja, ka viņai visu nakti nācies slēpties savas mājas pagrabā, lai izdzīvotu uzbrukumā. "Viss dega, droni lidoja, raķetes svilpa. Mēs visu nakti atradāmies pagrabā," viņa stāstīja.

Cita sieviete teica, ka ir pilnīgs "haoss".

Izdevums “Kommersant” raksta, kā tā korespondents mēģināja nokļūt Sudžā, bet pārāk sīvās cīņas dēļ atgriezās. Viņa ziņojumā tika atgādinātas ainas, kas Ukrainā ir notikušas tūkstošiem reižu kopš Krievijas iebrukuma 2022. gada februārī. "Džips tika pilnībā iznīcināts," viņš rakstīja. "Pēc dažām minūtēm mēs pamanījām baltu ņivu, kas tika iesviesta grāvī, un to arī sabojāja drona uzbrukums," raksta korespondents. “Tad mēs ieraudzījām izdegušu baltu automašīnu. Gruveši vēl kūpēja."

Cilvēki, kuri bēga no kaujām, arī pastāstīja “Kommersant”, ka viņu panikas zvani uz uzticības tālruņiem palika neatbildēti, kamēr Ukrainas militāristi virzījās uz priekšu un viņu ciemati tika iznīcināti. "Ļeņina centrā tika sagrautas divas daudzdzīvokļu ēkas,” par Sudžu stāstīja sieviete. “Prokuratūras ēka tika nopietni bojāta. Bojāta arī bijušās sanitārās un epidemioloģiskās stacijas ēka."

Viņi arī stāstīja, ka viņiem nācies pamest vecus cilvēkus un invalīdus, lai viņi bēgtu, neskatoties uz pārtikas un ūdens trūkumu pilsētā. Viena sieviete sacīja, ka viņai ir kauns par Krievijas armiju, ko viņa nodēvēja par "korumpētu un nesakārtotu".

"Es domāju, ka mēs viņus paņemsim," viņa sacīja par iebrukumu Ukrainā. "Varbūt mums nevajadzēja tūlīt nosūtīt puišus uz Kijivu?”

Ukrainas uzbrukums radīja triecienviļņus arī ārpus Kurskas apgabala, sniedzoties dziļāk Krievijas sistēmā, Kremlim tuvi uzņēmēji vietējiem medijiem norādīja, ka tas ir "ļoti liels trieciens" Putina un Krievijas militārpersonu reputācijai. Kāda persona, kas dzīvo lielā Krievijas pilsētā un vēlējās palikt anonīma, sacīja, ka kolēģi apspriež uzbrukumu un viņi izklausās "vēl vairāk nobijušies".

Krievu nervozitāte un apsūdzības par nekompetenci un divkosību, kas tiek izvirzītas Krievijas augstākajam ģenerālim Valērijam Gerasimovam, satraukušas Putinu, kurš ķēries pie savas parasti skarbās propagandas, lai saglabātu sabiedrības atbalstu karam Ukrainā.

Viņš uz Kursku nosūtījis tankus, iesauktos un algotņu karaspēku, kas sastāv no bijušajiem pieredzējušiem "Vagner" kaujiniekiem, lai mēģinātu atgūt kontroli pār pierobežas reģionu.

Pasaulē

Internetā nopludināta informācija, kas liecina, ka Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko sacelšanās laikā 2023. gada vasarā kļuvis par starpnieku starp Kremli un "Vagner PMC" nemiernieku līderi Jevgēņiju Prigožinu, raksta “dialog.ua”.

Svarīgākais