Eksperts atklāj, kāds ir Ukrainas iebrukuma Krievijā iespējamais mērķis

Ukrainas iebrukuma iespējamais mērķis bija Kurskas atomelektrostacija (AES), taču iepriekš neparedzēti apstākļi neļāva to īstenot, tādu viedokli pauda bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris un kādreizējais vēstnieks Kazahstānā un Afganistānā Juris Maklakovs.

Runājot par to, kāpēc ukraiņi nolēma iebrukt Krievijas teritorijā, pārraujot frontes iecirkni Kurskas apgabalā, eksperts skaidroja, ka Ukraina bija pamanījusi vājo ķēdes posmu - nepietiekamu Krievijas karaspēka daudzumu šajā virzienā. Viņaprāt, mērķis bija ieiet dziļāk Krievijas teritorijā un ieņemt AES, izmantojot pārsteiguma momentu un mobilitāti, taču tas neizdevās.

AES ieņemšana iespējamās sarunās Ukrainai ļautu tirgoties ar Krieviju par savu teritoriju atgūšanu, pieļāva eksperts. "Nedomāju, ka ukraiņiem izdosies uz ilgu laiku nostiprināties Kurskas apgabalā, jo Krievija noteikti atradīs spēkus, lai izspiestu ukraiņu karavīrus. Ja būtu izdevies ieņemt kādu stratēģisku objektu, kā, piemēram, AES, tad izspiest ukraiņus praktiski būtu neiespējami. Arī pašreizējā situācijā Krievijai būs vajadzīgi lieli spēki, lai to paveiktu," teica bijušais NBS komandieris.

Maklakovs skaidroja, ka līdz Kurskas AES ukraiņiem būtu jāpieveic 100 kilometri. Lai šādu attālumu pievarētu, būtu vajadzīgas apmēram trīs līdz četras stundas, taču ar nosacījumu, ka nenotiek kaujas, kas praktiski nav iespējams. Viņš pieļāva, ka radās kaut kādi neparedzēti apstākļi, kas neļāva šo mērķi sasniegt.

Ja ukraiņi ieņemtu Kurskas AES, tad tas palīdzētu Ukrainai nostiprināties un padarīt operāciju daudz efektīvāku. Tas būtu bijis pareizs gājiens, vērtēja Maklakovs.

Tomēr tagad, Krievijai piesaistot lielus spēkus, Ukraina cietīs lielus zaudējumus, viņš norādīja. "Nedomāju, ka Krievija atvilks savus spēkus no Ukrainas. Jā, tie atrodas tuvāk, taču rezerves tiks meklētas citviet. Arī Krievijai būs lieli zaudējumi, jo cīnīties būs jāiet nesagatavotiem karavīriem. Tas Krievijai būs arī morāls zaudējums," teica eksperts.

Pēc bijušā NBS komandiera paustā, tas, kāpēc Krievija nemēģinās spēcīgi atbrīvot fronti, kur patlaban notiek lieli uzbrukumi, skaidrojams ar to, ka drīz būs septembris, oktobris, mainīsies laikapstākļi un daļa uzbrukumu tiks apturēti. Tāpēc Krievijai pēc iespējas ir vairāk jāpanāk Ukrainas teritorijā, lai ziemas mēnešos varētu veikt sarunas, ja tādas būs. Viņš arī šaubās, ka Ukraina divus mēnešus līdz iespējamām sarunām varēs noturēties Krievijas teritorijā.

"Ukrainai bija labs plāns, taču tā īstenošanā kaut kas līdz galam nenostrādāja. Karalaikā nevar izkalkulēt visu līdz sīkākajai detaļai un jau iepriekš paredzēt, cik veiksmīgi izdosies virzīties uz priekšu un pievarēt 100 kilometrus līdz AES, jo vienmēr var parādīties kaut kādi apstākļi, kas maina situāciju," skaidroja eksperts.

Taujāts, vai iebrukums Krievijas teritorijā nav arī mēģinājums mainīt atsevišķu Ukrainu atbalstošo valstu nostāju par ieroču izmantošanas ierobežojumu atcelšanu, Maklakovs aicināja atskatīties uz notikumiem pagājušā gada beigās un šī gada sākumā. Ukrainai bija lielas problēmas ar finansējumu, jo iekšpolitisku iemeslu dēļ ASV tā nesaņēma 60 miljardus dolāru lielo palīdzības paketi, līdz ar to trūka munīcijas, ieroči un samazinājās citas piegādes.

"Patlaban piegādes ir atjaunotas, Ukraina saņem visu tai nepieciešamo munīciju, lai pilnvērtīgi cīnītos. Tāpat Ukraina samazināja arī mobilizācijas vecumu un veica citus pasākumus. Ukraina atgūst iepriekšējās spējas. Mēs redzēsim, ka Ukraina arvien vairāk un vairāk veiks uzbrukumus Krievijas militārajiem objektiem - loģistikas ķēdēm, noliktavām, lidlaukiem. Tā ir daļa no karadarbības," teica eksperts.

Bijušais NBS komandieris uzsvēra, ka Ukraina darīs visu, lai arī Ļipeckas apgabalā iznīcinātu lidlaukus, noliktavas un karaspēka daļas.

Maklakova ieskatā nākamo sešu mēnešu laikā ieroču izmantošanas ierobežojumi tiks atcelti un Krievijas teritorijā varēs izmantot visu veidu ieročus un raķetes. Viņš pieminēja, ka no kara sākuma visu to, ko Ukraina ir mēģinājusi, prasījusi, pēc kāda laika tā ir saņēmusi. Pirms laika neiespējami šķita arī tas, ka Ukraina varētu saņemt iznīcinātājus F-16, viņš teica.

Jautāts, vai Ukrainas iebrukuma Kurskas apgabalā rezultātā Krievija nepieteiks karu Ukrainai, Maklakovs uzsvēra, ka kara pieteikuma, visticamāk, nebūs, jo tas nozīmētu, ka Vladimiram Putinam būtu jāatzīst, ka viņš ir zaudējis etapu, kas sākās 2022. gada februārī un turpinās patlaban.

Eksperta ieskatā toties propaganda darīs visu, lai Krievijas iedzīvotājos radītu sajūtu, ka ir jāaizstāvas, jo, piemēram, Krievijas informatīvajā telpā tiek izplatīta informācija, ka valstij uzbrūk. Tāpēc piesakās brīvprātīgie un tiek organizētas brīvprātīgo vienības, kuras jau sāk apgādāt ar pārtiku, medicīnas precēm un visu citu nepieciešamo, turklāt tas notiek visā Krievijā.

LETA jau rakstīja, ka Ukrainas karaspēks Krievijas Kurskas apgabalā iegājis apmēram 35 kilometrus no abu valstu robežas, pēc pieejamo datu izpētes secinājuši ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.

Tomēr Ukrainas spēki nekontrolē plašu teritoriju, norāda ISW analītiķi. Portāls "The Insider" raksta, ka Ukrainas karaspēka kontrolē ir apmēram 350 kvadrātkilometri.

Tas, ka Krievija nav koordinēti reaģējusi uz Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā, kā arī Ukrainas spēku virzīšanās ātrums norāda, ka Ukrainas spēku rīcība Krievijai bijusi negaidīta, secina ISW analītiķi.

ISW norāda, ka nesniegs vērtējumu par šīs Ukrainas militārās operācijas nolūkiem, kā arī nepubliskos prognozes par operācijas iespējamo turpmāko gaitu, lai neapdraudētu Ukrainas karavīru drošību.

Kā ziņots, Krievijas Kurskas apgabalā kopš otrdienas, 6. augusta, iegājuši Ukrainas spēki. Ukraina nav oficiāli komentējusi tur notiekošo, kā arī savu iesaistīšanos. Tajā pašā laikā prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihails Podoļaks paziņoja, ka "Krievijai vajadzētu sajust īstu karu savā teritorijā".