Cik īsti ir vērta olimpiskā zelta medaļa?

© Depositphotos

Zelta procentuālais daudzums olimpiskajās medaļās ir niecīgs, taču Parīzes 2024. gada medaļas versijā ir kāda detaļa, kas nākotnē varētu būtiski palielināt tās vērtību, raksta euronews.com.

Olimpiādes iekārojamākā balva - zelta medaļa - satur tikai minimālu zelta daļu.

Medaļa sver 529 gramus, bet tikai seši grami tajā ir zelts - aptuveni 1,3% no medaļas kopējā svara. Pārējais ir tīrs sudrabs. Zelts veido tikai pārklājumu, kas uzklāts virs sudraba serdes.

Līdz 1912. gada Stokholmas spēlēm zelta medaļas tika izgatavotas gandrīz tikai no zelta, taču pēc Pirmā pasaules kara naudas taupīšanas nolūkos tas mainījās. Jau 1920. gadā Antverpenes spēlēs zelta daudzums, kas veidoja medaļas, samazinājās.

Savukārt sudraba medaļa joprojām ir pilnībā izgatavota no sudraba, savukārt bronzas medaļa ir vara, alvas un cinka sakausējuma maisījums.

Cik vērta ir mūsdienu olimpiskā zelta medaļa?

“Oxford Economics” lēš, ka Parīzes olimpisko spēļu zelta medaļu vērtība ir 950 eiro.

Tomēr Parīzes 2024 medaļas ir izrotātas ar detaļām, kas varētu ievērojami palielināt to vērtību nākotnē - dzelzs gabals no Eifeļa torņa oriģinālā rāmja, kas novietots medaļas centrā, ar Parīzes 2024 logotipu.

Šie metāla gabali tika noņemti no ikoniskā torņa dažādu renovācijas un modernizācijas projektu laikā gadu gaitā, un pēc tam tos saglabāja varas iestādes.

Lēmumu saistīt olimpisko balvu ar Francijas galvaspilsētas simbolu pieņēma sportistu komiteja, kuras priekšsēdētājs ir Francijas biatlona leģenda Mārtins Furkads.

Pie medaļas dizaina strādāja “Chaumet”, vairāk nekā divus gadsimtus sens franču luksusa juvelierizstrādājumu un pulksteņu nams, kas atrodas Parīzē.

Ekonomikas pārstāvji norāda, ka olimpisko zelta medaļu vērtība gadu gaitā pieaugs, un līdz 2032. gadam, kad Austrālija Brisbenā rīkos vasaras spēles, tā sasniegs aptuveni 1500 eiro.

Pasaulē

Milzīgs akmens, kura izmērs tiek lēsts četru Everestu lielumā, ietriecās Zemē pirms vairāk nekā trim miljardiem gadu, un, saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem, tā ietekme varētu būt bijusi negaidīti labvēlīga mūsu planētas agrākajām dzīvības formām, raksta CNN.

Svarīgākais