Igaunijas ekonomikas stāvoklis ir slikts, taču stabilizējies, un arī prognoze ir slikta, taču ar nelielu tendenci uz uzlabošanos, liecina nesenais Igaunijas Ekonomikas institūta apskats, saskaņā ar kuru Igaunija ir ceļā uz to, lai kļūtu par vienu no piecām dārgākajām valstīm Eiropā, raksta "err.ee".
Kā informē Igaunijas jaunais ekonomikas un rūpniecības ministrs Erki Keldo, viņš valdībā ienesīs pasākumu plānu investīciju piesaistei Igaunijai un uzņēmēju dzīves vienkāršošanai.
Ekonomikas studiju institūta direktors Pēters Raudseps, iepazīstinot ar jaunāko Igaunijas ekonomiskās situācijas apskatu un prognozi, sacīja, ka, pēc ekspertu domām, Igaunijas ekonomiskais klimats ir uzrādījis nelielas uzlabošanās vai izaugsmes pazīmes, kas skaidrojams ar diviem iemeslus. Pirmkārt, ir pagājis laiks, kad ekonomiskie rādītāji krītas, bet, otrkārt, uzņēmēji ir pielāgojušies vai pielāgojas mainītajai situācijai.
"Mēs neesam ekonomikas izaugsmē, bet eksperti lēš, ka kaut kāda atlabšana ir notikusi. Tas nozīmē, ka ekonomikas stāvoklis ir slikts, taču nevis pasliktinās, bet stabilizējas, un šodien tas uzrāda nelielas stabilizācijas, zināmā mērā pat uzlabošanās pazīmes,” sacīja Raudseps.
Patērētāju uzticība joprojām ir zem ilgtermiņa vidējā līmeņa un ir kritusies kopš kovida ēras. Pārtikas groza izmaksas jūnijā palika nemainīgas - pēdējos pāris gados notikušais straujais cenu kāpums ir zudis, bet kāpums turpinās pieļautā tempā.
"Protams, mūsu cenas ir ļoti augstas, ja salīdzina mūsu ienākumu līmeni. Salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējo, mēs esam 109 procenti no pārtikas cenu līmeņa, Somija 110, Zviedrija 105 procenti. Proti, mēs esam praktiski tādā pašā līmenī kā Somija, kas ietilpst Eiropas 10 dārgāko valstu skaitā,” sacīja Raudseps.
Viņš piebilda, ka situācija ir daudz sliktāka attiecībā uz sadzīves precēm: gan apģērbu, gan apavu cenu līmenis ir 117 procenti no ES vidējā līmeņa, ierindojot Igauniju starp trīs dārgākajām Eiropas valstīm šajā kategorijā.
"Tā mēs virzīsimies arī turpmāk. Šeit būtisku ietekmi atstās jaunie piemērotie nodokļi, tajā skaitā jaunā PVN likme. Kurp virzāmies? Ejam piecu dārgāko Eiropas valstu virzienā,” sacīja ekonomikas institūta vadītājs.
Igaunijas ekonomikas lielākās problēmas ir konkurētspējas trūkums, kas rada arvien lielākas bažas, nepietiekamais pieprasījums, kā arī zemā uzticēšanās valdības ekonomiskajai politikai.
Turklāt ekonomiku satrauc arī ārvalstu investoriem nelabvēlīgais investīciju klimats un inovāciju trūkums, jo uzņēmējiem ir maz finansiālo iespēju vai ambīciju ar to tikt galā, un, pēc Raudsepa teiktā, tas ir slikts rādītājs, jo tieši ietekmē perspektīvas nākamajiem gadiem.
Raudseps piebilda, ka Igaunijā sarūk ekonomika, aug nodokļu slogs un sarūk iedzīvotāju skaits. Ir jāmaksā arvien augstāki nodokļi, bet tas ir noslēgts loks, no kura ātri jāsāk meklēt izeju.