Politologs analizē, vai Kamalai Herisai ir izredzes kļūt par ASV prezidenti

Vai ASV viceprezidentei Kamalai Herisai ir iespēja kļūt par ASV prezidenti? Uz jautājumiem atbild politologs Vladislavs Faraponovs, raksta unian.net.

ASV prezidents Džo Baidens vēl nesen sacīja, ka negrasās atsaukt savu kandidatūru uz prezidenta amatu, lai gan daudzi viņu aicināja to darīt, saprotot, ka viņam gandrīz nav nekādu izredžu sakaut savu sāncensi republikāni Donaldu Trampu. Tomēr 21. jūlijā Baidens paziņoja par savas kandidatūras atsaukšanu no prezidenta vēlēšanām, kas šogad novembrī notiks ASV. Vienlaikus viņš paziņoja, ka “pilnībā atbalsta” viceprezidentes Kamalas Harisas kandidatūru no Demokrātu partijas - Baidens aicināja demokrātus "uzveikt Trampu".

“Ir ļoti maz ticams, ka tiks balsots par citu kandidātu, nevis Herisu,” skaidro politologs. “Baidens nevarēja neatbalstīt Kamalu Herisu - demokrātu konventa noteikumi ir vienkāršāki, jo konvents apstiprina priekšvēlēšanu rezultātus. Līdz ar to ar Herisas leģitimizāciju problēmu nebūs, jo, priekšvēlēšanās balsojot par Baidenu, faktiski pilsoņi jau atbalstīja ASV viceprezidentu, ar kuru kopā Baidens uzvarēja vēlēšanās.”

Turklāt svarīgi atcerēties, ka 240 miljonus ASV dolāru, ko Baidens saņēma kā ziedojumus, var tērēt tikai Kamala Harisa.

“Bez līdzekļiem tikai daži cilvēki piekritīs rīkot kampaņu tik vēlu. Tagad jautājums nonāk pie tā, kurš būs "vice",” saka politologs.

Daudzi republikāņi un arī Amerikas Savienoto Valstu Pārstāvju palātas priekšsēdētājs ir aicinājuši prezidentu Džo Baidenu nekavējoties atkāpties no amata. Līdzīgi aicinājumi nāk arī no dažiem republikāņiem Pārstāvju palātas Tieslietu komitejā un citās komitejās.

“Kāpēc ir šādi republikāņu aicnājumi? Jo viņi vēlas vājināt visu administrāciju. Haosa demonstrācija ir izdevīga demokrātu republikāņu oponentiem, tādējādi viņi parāda, ka demokrāti pat nevar vienoties par to, kam vajadzētu vadīt valsti, un tāpēc viņiem ir jābalso par Trampu. Nedrīkst aizmirst, ka ASV joprojām notiks Pārstāvju palātas un Senāta vēlēšanas, tāpēc pretinieki vēlas demonstrēt ne tikai Baidena, bet arī visas viņa partijas it kā nespēju pārvaldīt valsti,” uzsver Farapanovs.

Vai Herisas kavēšanās pievienoties kampaņai varētu ietekmēt viņas rezultātus, jo šobrīd viņai ir vēl zemāks reitings nekā Baidenam?

“Jāsaprot, ka visas iepriekš veiktās aptaujas bija ar nostāju, ka Baidens piedalās sacīkstēs. Tolaik amerikāņu vēlētāji savās galvās pat nevarēja paredzēt Baidena aiziešanu no vēlēšanu kampaņas. Līdz ar to aptaujas rezultātus par citiem partijas kandidātiem var saukt par ļoti nosacītiem. Tagad mums jāgaida dažas dienas vai nedēļas, kad parādīsies jaunas aptaujas un būs skaidrāk par patiesajām vēlēšanu priekšrocībām attiecībā uz Herisu,” atbild politologs.

“Es domāju, ka kopumā viņai ir tādas pašas iespējas kā Baidenam. Un šeit ir ļoti svarīgi, kas būs ar viņu kā viceprezidenta kandidāts. Jo paliek jautājums par tiem štatiem, kas svārstās, proti, pastāvīgi nebalso par kādu no partijām, bet atbalsta kandidātus vai nu no demokrātiem, vai no republikāņiem. Ja viņu ievēlēs kādu no šādiem štatiem,, tas varētu ietekmēt kopējo rezultātu novembrī.

Domāju, ka kopumā pēdējā laikā ASV notiekošā balsošana ir diezgan liels protests. Rupji runājot, vēlētāji atbalsta konkrētu kandidātu, lai neatbalstītu viņa pretinieku. Piemēram, viņi balso par kādu no demokrātiem, tikai lai nebalsotu par Trampu.

Demokrātiem vēl ir pietiekami daudz laika, lai aktivizētu vēlētājus un dotu impulsu kampaņai. Tomēr kandidāta nomaiņa prezidenta vēlēšanās nav parasts notikums mūsdienu Amerikas vēsturē,” uzsver politologs.

ASV vēsturē nekad nav bijusi sieviete prezidenta amatā, turklāt tumšādaina. Vai tas darbosies viņas labā vai pret viņu?

“Šeit viss nav vienkārši. Afroamerikāņi un sievietes ir pietiekami svarīgas ASV jebkuram kandidātam. Tāpēc tagad par šo auditoriju sacentīsies gan Tramps, gan demokrāti. Lai gan, atklāti sakot, tas, visticamāk, nenesīs demokrātiem papildu trumpjus,” saka Farapanovs.

Ja Herisa kandidēs ASV prezidenta vēlēšanās un uzvarēs, vai atbalsts Ukrainai arī turpmāk būs spēcīgs?

“Šobrīd ir ļoti grūti par to runāt. Patiesībā Herisa ir ļoti maz paveikusi ārpolitikā. Dažas reizes viņa ir bijusi drošības konferencēs, bet tas arī viss. Ļoti maz zināms par viņas personīgajiem uzskatiem par ārpolitiku, jo viņa nebija īpaši neatkarīga figūra ārpolitiskajos pasākumos,” uzsver politologs.

Kamala Herisa ir Indijas un Jamaikas migrantu zinātnieku meita. Herisa apmeklēja “Howard” universitāti un pēc tam studēja jurisprudenci Kalifornijas Universitātē Sanfrancisko. 2011. gadā viņa kļuva par Kalifornijas pirmo sievieti - un pirmo melnādaino - ģenerālprokurori un piecus gadus vēlāk uzvarēja ASV Senāta vēlēšanās. Tur viņa pierādīja sevi kā stingru izmeklētāju komitejas uzklausīšanas laikā par Trampa iespējamām saitēm ar Krieviju.

2017. gadā viņa kļuva par senatori Kalifornijas štatā. 2021. gada janvārī Herisa nodeva amata zvērestu un stājās Amerikas Savienoto Valstu viceprezidenta amatā Džo Baidena administrācijā. Tā paša gada beigās, kamēr Baidens atradās anestēzijā (viņam tika veikta kolonoskopija vispārējā anestēzijā), Herisai tika nodotas ASV prezidenta pilnvaras, padarot viņu par pirmo sievieti Amerikas vēsturē, kas pārņēma ASV prezidenta pilnvaras.

Herisas reitingi ir kritušies visā viņas viceprezidentes amatā, medijiem un ekspertiem spekulējot, ka Baidens varētu viņu izslēgt no kampaņas saraksta, lai uzlabotu savas izredzes tikt pārvēlētam.

Runājot par Ukrainu, Herisas nostāja ir ļoti līdzīga Baidenam - viņa apmeklēja trīs Minhenes drošības konferences un vairākkārt tikās ar Volodimiru Zelenski. "ASV atbalstīs Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams," sacīja viceprezidente.

Pēc tam, kad Baidens 21. jūlijā paziņoja, ka atsauc savu kandidatūru, Herisa uzņēmās demokrātu pārstāvja lomu vēlēšanās. Ja viņa tiks ievēlēta, viņa kļūs par pirmo sievieti ASV prezidenti.