Igaunijā apstiprina jaunu valdību

© Dmitrijs Suļžics / F64

Igaunijas prezidents Alars Kariss pirmdien apstiprināja jauno valdību Reformu partijas politiķa Kristena Mihala vadībā.

Gaidāms, ka otrdien parlamenta ārkārtas sēdē premjerministrs dos mutisku zvērestu un ministri parakstīs zvēresta tekstu. Pēc tam valdība oficiāli sāks darbu.

Ja kāds nevēlas kļūt par ministru, tagad ir pēdējā iespēja to pateikt," Kariss jokoja pirms parakstot rīkojumu par valdības apstiprinājumu.

Liberālā Reformu partiju bez premjerministra Mihala jaunajā valdībā pārstāvēs seši ministri. Atkārtoti saviem amatiem tika izvirzīti aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs, sociālās aizsardzības ministre Signe Rīsalo un kultūras ministre Heidi Purga. Finanšu ministra amatam tika izvirzīts Jirgens Ligi, klimata ministra amatam - Joko Alendere, bet ekonomikas ministra amatam - Erki Keldo.

Liberālā partija "Igaunija 200" saviem amatiem atkārtoti izvirzīja ārlietu ministru Margusu Cahkna un izglītības un zinātnes ministre Kristīna Kallasa. Savukārt tieslietu un digitālo tehnoloģiju ministra postenim tika izvirzīta parlamenta Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Līza Pakosta.

Sociāldemokrāti saviem amatiem atkārtoti izvirzīja iekšlietu ministru Lauri Lēnemetsu, veselības ministri Rīnu Sikutu, kā arī reģionālo un lauku lietu ministri Piretu Hartmani.

Jaunizveidotajam infrastruktūras ministra amatam Ekonomikas ministrijā tika izvirzīts bijušais Tallinas vicemērs Vladimirs Svets, kurš nesen izstājies no opozīcijā esošās Centra partijas un iestājies Sociāldemokrātiskajā partijā.

Jau ziņots, ka Igaunijas prezidents 16. jūlijā uzdeva veidot valdību Reformu partijas politiķim, līdzšinējam klimata ministram Mihalam, savukārt 15.jūlijā prezidents pieņēma premjerministres Kajas Kallasas demisiju. Kallasa iesniedza atlūgumu, jo ir izraudzīta par Eiropas Savienības ārējās un drošības politikas augstā pārstāvja amata kandidāti. Līdz ar Kallasu demisionējusi arī viņas vadītā valdība.

Piektdien noslēdzās sarunas par jaunu koalīcijas līgumu starp pašreizējām valdošajām partijām - Reformu partiju, Sociāldemokrātisko partiju un partiju "Igaunija 200". Šīs trīs partijas veidojušas valdības koalīciju kopš 2023.gada maija.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais