Ukrainas parlaments otrdien nobalsojis par atteikšanos no pārejas uz vasaras laiku. Par šo lēmumu nobalsoja 261 deputāts, pret bija trīs. Lai lēmums stātos spēkā, tas vēl ir jāparaksta prezidentam, vēsta lsm.lv.
Platformā ManaBalss jau 2017. gadā tika iesniegts priekšlikums «Visu gadu vasaras laiks, neveicot pāreju uz ziemas [laiku]». Tās iesniedzējs Guntis Jankovskis savā pieteikumā minēja vairākus argumentus, kāpēc būtu jāpaliek vasaras laikā, un pašās beigās īsi aprakstīja galvenos iemeslus: "1. Būs par stundu gaišāki vakari. 2. Bērni ilgāk varēs uzturēties ārā, kad ir gaišs. 3. Samazināsies elektrības rēķini. 4. Netiks traucēts ierastais miega režīms."
Eiropas Komisijas (EK) 2018. gadā veiktajā aptaujā par ikgadējo pāreju no vasaras uz ziemas laiku 84 procenti no Eiropas Savienības dalībvalstu aptaujātajiem iedzīvotājiem pauda viedokli, ka pastāvošā kārtība būtu atceļama. Tiešsaistes apspriešanā tika saņemti 4,6 miljoni atbilžu no visām 28 dalībvalstīm, un tas bija līdz tam brīdim visu laiku vislielākais Eiropas Komisijas sabiedriskajās apspriešanās saņemto atbilžu skaits. 84 procenti no aptaujātajiem atbalstīja sezonālās laika maiņas atcelšanu. Tiesa, aptaujāto domas par to, kuru laika joslu saglabāt kā pastāvīgo, dalījās ‒ 56 procenti atbalstīja vasaras laiku, 32 procenti ‒ ziemas laiku. Gan šī aptauja, gan arī EK pētījuma dati par pulksteņa laika maiņas ietekmi uz tautsaimniecību un cilvēku veselību pamudināja EK izstrādāt jaunu direktīvas projektu, rosinot pārtraukt sezonālo laika maiņu visā ES teritorijā. EK ar šīs direktīvas projektu nāca klajā 2018. gada 12. septembrī, ierosinot atcelt ziemas un vasaras laika maiņu visā Eiropas Savienībā, 2020. gadā rakstīja Neatkarīgā.
Taču kopš tā laika nekas nav mainījies. Visa ES vienoti 2 reizes gadā groza pulksteni.
Latvija atbalstīja atteikšanos no sezonālās laika maiņas, saglabājot vasaras laiku (GMT+3).
Toreiz pulksteņa bīdīšanas pretinieki ES gavilēja cerībā, ka 2019. gads būs pēdējais gads, kad pulksteņa grozīšanas dēļ būs jāmokās ar miega ritma izjaukšanu. Pienāca 2019. gads, bet nekas nemainījās ‒ laika bīdīšana divas reizes gadā joprojām turpinājās. Tobrīd Ekonomikas ministrija viesa cerību, ka 2021. gads būs pēdējais gads, kad Latvija pāries uz vasaras laiku un tajā arī paliks. Diemžēl cerības izrādījās pāragras.
Nākamgad vēl noteikti notiks pāreja uz vasaras laiku un arī atpakaļ - ja arī nākamgad kāds lēmums tiks pieņemts, tad noteikti būs pārejas laiks, jo tas skar visu ES un visus iedzīvotājus, uzņēmējus utt., lai visi var sagatavoties.
zoom_in
Šobrīd ES līmenī aktīvas sarunas par šo jautājumu nenotiek, arī tur ir citas prioritātes. Dalībvalstīm nav vienota viedokļa, līdz ar to iepriekš tika diskutēts gan par būtību, kā turpmāk darīt, gan par termiņu. Līdz ar to mēs no savas puses šobrīd nevaram minēt nekādu prognozējamo gadu, kad tas varētu tikt pārtraukts,” Neatkarīgajai uzsvēra Ekonomikas ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja