Lietuvas enerģētikas, aizsardzības un iekšlietu amatpersonas ir vienojušās līdz augustam izstrādāt plānus valsts kritiskās infrastruktūras, arī enerģētikas objektu, pastiprinātai aizsardzībai.
"Tā ir pelēkā zona, kurā iespējami dažādi hibrīdie, netradicionālie uzbrukumi, un mēs redzam, ka visā Eiropā gan speciālie dienesti, gan infrastruktūra tiek gatavota šādām lietām," otrdien Alītā žurnālistiem sacīja enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.
"Mēs ejam līdzi laikam un vērojam, kas notiek Ukrainā, un augusta sākumā mums būs ļoti konkrēts plāns," viņš teica.
Paredzams, ka jaunie plāni ietvers pastiprinātu Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošā Sabiedrības drošības dienesta veikto valsts un reģionālas nozīmes enerģētikas infrastruktūras aizsardzību.
"Enerģētikas infrastruktūras aizsardzība tiks ievērojami pastiprināta. Mēs runājam ne tikai par papildu personālu, bet arī par būtisku aprīkojumu. Mēs runājam ne tikai par pretdronu kupoliem, bet arī par kinētiskiem pasākumiem. Spējām un aprīkojuma līmenim krīzes situācijās jābūt pilnīgi citādam," sacīja Kreivis.
Iekšlietu ministra vietnieks Vitālijs Dmitrijevs sacīja, ka, visticamāk, palielināsies to objektu skaits, kurus aizsargā Sabiedrības drošības dienests, "jo pieprasījums ir patiešām liels".
Kreivis, Dmitrijevs un aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns otrdien apmeklēja vienu no svarīgākajiem valsts enerģētikas infrastruktūras objektiem netālu no Alītas. Šajā objektā atrodas starpsavienojuma "LitPol Link" pārveidotāju stacija un transformatoru apakšstacija, kā arī akumulatoru parks "Energy Cells".
Pašlaik šo un dažus citus svarīgus enerģētikas objektus apsargā tikai privāti apsardzes uzņēmumi.
"Tas [Alītā] ir viens no objektiem, kas vienmēr ir bijis identificēts kā tāds, kam nepieciešama aizsardzība," teica Dmitrijevs, paskaidrojot, ka pašlaik Sabiedrības drošības dienests reaģē pēc vajadzības un par objekta drošību rūpējas Lietuvas valsts pārvades sistēmas operators "Litgrid".
Viceministra vērtējumā, kritiskās enerģētikas infrastruktūras aizsardzības pastiprināšanai būtu jāsākas ar objektiem, kas ir svarīgi elektrotīkla sinhronizācijai ar Rietumeiropu, piemēram, transformatoru apakšstacijām un akumulatoru parkiem.
"Litgrid" izpilddirektors Roks Masjulis sacīja, ka turpmākajos gados valsts enerģētikas objektu aizsardzība piedzīvos būtiskas pārmaiņas.
"Mēs strādājam pie dažādiem fiziskās aizsardzības un citiem jautājumiem, kurus es nevaru atklāt. Mēs esam ceļa sākumā, un tā beigās mēs redzēsim pavisam citu ainu," viņš otrdien sacīja žurnālistiem Alītā.
Kasčūns uzsvēra, ka ir jādomā par kritiskās infrastruktūras aizsardzību ne tikai kara laikā, bet arī hibrīdprovokāciju izraisītās krīzes situācijās.
"Mums ir idejas, un pašlaik tiek izstrādāts plāns. Vasaras vidū vai beigās mēs visai sabiedrībai prezentēsim plānu, kas balstīts uz skaidriem resursiem," sacīja aizsardzības ministrs.
Enerģētikas infrastruktūras aizsardzība kļuva īpaši svarīga pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā.
Pagājušā gada oktobrī notika negadījums pie gāzesvada "Balticconnector" starp Somiju un Igauniju, un 2022.gadā zemūdens sprādzienos tika bojāti trīs no četriem "Nord Stream" gāzes cauruļvadiem Baltijas jūrā.
Kreivis iepriekš minēja, ka pēdējos gados personas ar krievu uzvārdiem ir aizturētas par stratēģisko valsts enerģētikas objektu fotografēšanu. Viņš sacīja, ka bijuši arī mēģinājumi ar droniem ielidot Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa teritorijā.