Norvēģijas valdība pirmdien paziņoja, ka tā ir bloķējusi plānu pārdot pēdējo privātīpašumā esošo zemes gabalu stratēģiskajā Arktikas arhipelāgā Svalbārā, lai nepieļautu, ka to varētu iegādāties ārvalstu dalībnieki, piemēram, Ķīna.
Nomaļajam „Sore Fagerfjord” īpašumam Svalbāras dienvidrietumos ar kalniem, līdzenumiem un ledāju tika noteikta cena 300 miljoni eiro.
Arhipelāgs atrodas pusceļā starp Norvēģijas kontinentālo daļu un Ziemeļpolu, Arktikas reģionā, kas pēdējos gados ir kļuvis par ģeopolitikas karsto punktu: ledus kūst, bet attiecības starp Krieviju un Rietumiem kļūst arvien saltākas.
Svalbāra, kas ir divreiz lielāka par Beļģiju, tiek pārvaldīta saskaņā ar neparastu tiesisko regulējumu, kas ļauj ārvalstu struktūrām uzturēties reģionā.
1920. gadā parakstītais līgums atzīst Norvēģijas suverenitāti pār teritoriju, taču tas arī piešķir parakstītāju valstu pilsoņiem, tostarp Krievijas un Ķīnas, tādas pašas tiesības izmantot tās derīgo izrakteņu resursus.
Piemēram, Krievija ar valsts uzņēmuma „Trust Arktikugol” starpniecību ir uzturējusi ogļraktuvju kopienas Svalbārā gadu desmitiem ilgi.
Tomēr Norvēģija, kas vēlas aizsargāt savu suverenitāti, nevēlas pieļaut īpašuma nonākšanu svešās rokās. Tās valdība pirmdien paziņoja, ka iespējamai pārdošanai būs nepieciešams valsts apstiprinājums saskaņā ar nacionālās drošības tiesību aktiem.
"Pašreizējie „Sore Fagerfjord” īpašnieki ir gatavi to pārdot cilvēkiem, kas varētu apstrīdēt Norvēģijas tiesību aktus Svalbārā," sacīja tirdzniecības un rūpniecības ministre Sesīlija Mirseta.
„Tas varētu traucēt stabilitāti reģionā un potenciāli apdraudēt Norvēģijas intereses," viņa piebilda.