Lietuva varētu izstāties no kasešu munīcijas aizlieguma konvencijas

"Prezidents vēlas visus iespējamos līdzekļus, arī kasešu munīciju, lai mobilizētu valsts aizsardzību un stiprinātu Lietuvas armijas spējas. Prezidents atbalsta Oslo konvencijas par kasešu munīciju denonsēšanu, Lietuvai turpmāko rīcību koordinējot ar sabiedrotajiem," pirmdien informēja Nausēdas biroja.

Lietuvas Aizsardzības ministrija piektdien parlamentā reģistrēja projektu lēmumam izstāties no konvencijas. Aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns pieļāva, ka šonedēļ lēmumprojektu varētu uzskatīt valdība un prezidents izskatīšanai Seimā iesniegt to varētu 11.jūlijā.

Aizsardzības ministrija uzstāj, ka Lietuvai būtu jāatsakās no līguma, jo kopš 2010.gada, kad Lietuva ratificēja šo dokumentu, ir būtiski mainījusies valsts drošības situācija un apdraudējums.

Lietuva un Norvēģija ir vienīgās valstis reģionā, kas robežojas ar Krieviju un ievēro starptautisko līgumu, kas aizliedz jebkādu kasešu munīcijas izmantošanu, ražošanu, pārvietošanu un uzkrāšanu.

"Krievijas karš pret Ukrainu arī parādīja, ka ir īpaši grūti efektīvi aizstāt kasešu munīcijas izmantošanu un tās aizsardzības spēku pret liela mēroga uzbrukumu," pausts ierosinājuma pavadvēstulē.

Aizsardzības ministrija uzsver, ka pēc izstāšanās no konvencijas Lietuva ievēros starptautisko humāno tiesību principus. Turklāt varētu tikt izstrādāti atbilstoši noteikumi un procedūras, lai mazinātu kasešu munīcijas izmantošanas sekas.

Konvencija par kasešu munīciju, kuru Lietuva ratificēja 2010.gada decembrī, aizliedz kasešu munīcijas lietošanu, ražošanu un iegādi, kā arī izklāsta konkrētas prasības, lai risinātu tādu ieroču radītās humānās sekas. Parlamentam arī būs jāpieņem galīgais lēmums par izstāšanos no tās.

Pērn jūlija vidū ASV nodeva Ukrainai kasešu munīciju, kas daudzās pasaules valstīs ir aizliegta, bet Ukrainai palīdz aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Pēc tam toreizējais Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks sāka diskusijas par nepieciešamību izstāties no konvencijas.

Konvencija par kasešu munīciju izstrādāta 2008.gadā Dublinā un tika parakstīta 2008.gada 3.decembrī Oslo. Tā stājās spēkā 2010.gada 1.augustā. Konvenciju parakstījušas vairāk nekā 110 valstis. Taču konvencijas dalībvalstis nav Latvija un Igaunija, kā arī lielākās kasešu munīcijas ražotājas un krājumu īpašnieces - Ķīna, Krievija un ASV.

Kasešu munīcija sprādzienā izkaisa vairākus desmitus vai simtus munīcijas daļiņu plašā apkaimē. Liela daļa munīcijas izmešanas brīdī neuzsprāgst, tādējādi radot postošas sekas vairākus tūkstošus kvadrātmetru lielā teritorijā un radot smagus ievainojumus vai letālas sekas civiliedzīvotāju vidū pat pēc karadarbības beigām.